Pilnīgi negaidīti, kādas mazliet citas apakšnozares pārstāvis tika atsūtīts pie manis, lai pajautātu kaut ko šķietami pašsaprotamu. Sīkums, tomēr man radās divi patīkami secinājumi: mani pazīsts (vismaz vārda un kompetenču līmenī, kas jau ir daudz) kāds ar ko mēs mācījāmies kopā, bet tā kā kursā bija tik ļoti daudz cilvēku, pat nekad nesasveicinājāmies un otrais - cilvēkiem (dažiem, tikai dažiem) no manis nav bail. Tas izklausās īpatnēji till you are inside. Mazs gandarījums, ka spēju palīdzēt.
Pagājušā piektdiena mani ir ļoti traumējusi, kādēļ gan es rīkojos tik muļķīgi, kādēļ... un patiesi bail konfrontācijas.
P.s. man ir grāmata ceļojumam!