Man nesen bija tā iespēja apmeklēt Spāniju, bet tā kā tas darba dēļ ..  tikai nedaudz, saplanojot laiku un pavirzot
darba lietas nostāk vienā no pēdējām dienām, redzēju nelielu tās daļu - "Prado" muzeju  un blakus esošo botānisko
dārzu.


"Fertilidad"
Ļoti interesanti likās , ka muzeja svētībai un krāšņumam tika izvēlētas dieviešu statujas. 


"Victoria"


"Magneficencia"

Muzejs pirmo reizi publiskai apskatei tika atvērts 1819.g. 19. Novembrī un tika dēvēts
par "Karalisko Gleznu muzeju" pēc  karaļa Ferdinanta VII iniciatīvas un atbalsta kolekcijas
izveidē. Galvenā motivācija publiska muzejā izveidē bija renesanses laikos radusies doma par
mākslas, kas bija pieejama apskatei tikai karaliskās ģimenēs, atsevišķās baznīcās un augstmaņu
namos - padarīšanu publisku visām iedzīvotaju kārtam un apskatāmu bez maksas.
Šī   ideja ir saglabāta arī līdz mūsdienām - joprojām pamata kolekcija ir apskatāma bez maksas
un tikai atsevišķas reto mākslas darbu izstādes, tiek atvērtas īslaicīgi un ir nepieciešama neliela
simboliska samaksa to pieejamībai.
Meklējot piemērotu vietu muzeja izveidei, tika izvēlēta kāda  no pļavām (Spāniski tas ir - prado),
kas arī vēlāk kļuva par muzeja īsto nosaukumu.



Telpas uzņemt fotogrāfijas nav atļauts (ļoti patika samērā plašā un labi sakārtotā
grāmatiņa, kas stāstīja daudz vairāk par pašu muzeju un gleznām tajā) iespaidi, kas
rodas apmeklējot plašas zāles ar māklas darbiem, kas skatīti tikai grāmatās vai
internetā vietām lika elpai aizrauties  - cik patiesībā tie ir lieli, vareni un vēl skaistāki
skatot klātienē!
Dažām no gleznām, kas palika atmiņā visvairāk centos pierakstīt nosaukumus  un tās
vēlāk atrast.

Federico de Madrazo "Porträt der Doña Amalie de Llano y Dotres"
Attēlotā dāma bija kaislīga rakstniece un gleznotāja ģimenes draugs. Līdz ar to
šī ir viena no gleznām, kurā ir visvairāk jūtu un siltuma.


Raimundo de Madrazo "The actress Maria Guerrero"


Eliseo Meriden "Square in Paris"


Antonio DeGrain "Memories of Granada"


Jean Baptiste "Marie Pierre et Diana Callisto"


Jose de Ribera "Penitent Magdalen"


Līdzās sastopami arī ļoti daudzi citi pazīstami autori, sākot ar kārdreizējo
muzeja direktoru - Picasso; Rubenss, Velazquez, Goya, Tintoretto, Weyden,
Bosh un ļoti, ļoti daudzi citi.
Apskatot gleznas, statujas un telpas kopumā aizņem ap 4h pat, ja daudzi darbi ir
zināmi un par tiem vairs nav jālasa apraksts, tomēr iespaids un vēlme pakavēties ilgāk,
paturēt atmiņā īpašo mirkli liek laikam ritēt nemanot.










Pie muzeja allaž pulcējoties arī mākslinieki šis bija viens no tiem .. izrādot un stāstot
par saviem darbiem.



"Prado" ir muzejs , kuru iesaku apmeklēt visiem, kam rodas šāda iespēja un noteikti dotos
apskatīt iespaidīgos un brīnumskaistos mākslas darbus vēl un vēl!