|
[Jan. 21st, 2005|10:01 am] |
Balts papīrs. Melna tinte. Hieroglifi, kas veido vārdus. Vārdi veido teikumus. Cilvēka saprāts piešķir tiem jēgu. Atmiņas – nozīmi.
Ja cilvēkam ir ko teikt - viņš runā. Ja cilvēkam nav ko teikt – viņš klusē. Bet ir brīži, kad sakāmā ir tik daudz, un tas ir tik nozīmīgs, ka vārdi nav piemeklējami. Tādi nav radīti. Kopīgs klusums, kurš izsaka daudz vairāk, daudz precīzāk, daudz smalkāk.
Filigrāni hieroglifi, kuri tomēr nespēj izteikt visu. |
|
|
|
[Jan. 21st, 2005|10:09 am] |
Nogurums bez vārdiem. Mazliet skumjas. Bet tās varbūt tik tāpēc, ka nav spēka priecāties. Ka mazliet bail priecāties.
Jo es daru. Un izskatās, ka sanāk. Es ceru, ka izdosies. Un daudz kas mainīsies. Ne viss - bet daudz. Jo es pati paveicu. Viss vēl procesā... |
|
|