nevaru saprast, ko es gribu. baac, taa laikam ir mana vislielaakaa probleema.
nevaru saprast, shovakar gribu palikt riigaa un doties andrejsalas virzienaa, vai arii braukt pie maasas, papljaapaat un iedzert konjaku. gribu buut attieciibaas un gribu saglabaat briiviibu. ar prieku ljauju rokai apviities ap maniem pleciem, bet saraujos, kad mani klasificee kaa 'draudzeni'.
vieglaak ir ljauties pashpluusmai. vieglaak ir ljaut, lai kaads cits pienjem leemumu manaa vietaa. bet vajag tachu atrast kaut kaadu skaidriibu, kaut kaadu savu, skaidri defineetu meerkji, kaut kaadu veertiibu un veelmju sisteemu.
kameer es taa mieriigi dziivojos, tikmeer izraadaas, ka puse manu skolasbiedrenju jau nomainiijushas uzvaardus... es, protams, neesmu labaaka, bet nu anyway - ljoti diivaina sajuuta.
noparkojos maajas priekshaa kaa visreaalaakaa blondiine :( bet nebija vairs speeka stumdiities taalaak.
vispaar es, protams, priecaajos. ka no vinja puses beidzot ir veikta izveele. tomeer taas paziistamaas sajuutas, tie smagie, saapiigie taurenji veederaa, kas liecina, ka patiesiibaa mani ik pa laikam paarnjem bailes...
tieshi pie tallinas ielas tramvajs saluuza. tieshi tajaa mirklii, kad esi pietiekami samiegojies un eerti iekaartojies. bet peec gaajiena uz briiviibas ielu peec trolejbusiem riits bija jau saacies, un mees veixmiigi atnaacaam uz vecriigu. kafija franchos jau pilniigaa pirmsnegaisa tumsaa un klusumaa. un tagad es esmu pamodusies, ar kafiju un kruasaanu, bet aaraa svaigi liist.
ja vien kaads man vareetu paskaidrot, kaapeec es pieceelos jau pusdesmitos... bija tachu sajuuta, ka noguleeshu vismaz liidz divpadsmitiem vai liidz briidim, kad kaads uzzvaniis un pamodinaas. bet nee... vispirms es redzeeju sapni, kuraa tu gribeeji preceet blondu advokaati (tikai peec nedeeljas paziishanaas) un neklausiijies manos iebildumos. peec tam tu gribeeji ar mani paarguleet un atkal neklausiijies, ka taa tachu buutu kraapshana. un tad ir peleeks riits, manas acis ir valjaa un vairs neveras ciet. pabeidzu three men in a boat, uzcepu olas un apeedu ar tomaatu, dzeru teeju un apsveru, vai es vareetu sanjemties un iztiiriit maaju. pilniigi un galiigi man netipisks sveetdienas riits. un man nav ne mazaakaaas nojausmas, kaapeec es klabinu to visu sheit, jo buutiibaa nav tachu nekaa, ko teikt. un viss patiesais, ko es sev veelos piefixeet vai vnk izdabuut aaraa no sevis iet zem privaatajiem ieraxtiem. taapat kaa es veel joprojaam sheit meedzu kaut ko teikt 'tev' un vispaar pieminot teikt 'tu' nevis vinjsh. kaut kaa diivaini. un pierasts. un droshi vien pilniigi lieki.
bet zvaigznes man vakar gribeejaas. nepraatiigi gribeejaas. nesanaaca un nebija vairs iisti speeka kaut kur braukt un mekleet skaidras debesis. kaut vajadzeeja.
forshi tomeer, peedeejaa briidii guut iespeeju buut simply red koncertaa. un kopumaa jau jauki, skaisti un labi. bet sapratu, ka staavvietas ieerullee daudz vairaak par seedvietaam. jo tik stiivi un vienaldziigi es varu arii maajaas pa tv kaut ko skatiities. un veel taa grupas attieksme... nodzied stundu un pa fixo aiziet no skatuves, ne chau un ne sveiki. ar taadu skaidru attieksmi - tagad juus muus te uzciitiigi pasauxiet un mees lepni iznaaxim nodziedaat taas dziesmas, ko juus visu laiku gaidiijaat. bet nu - nebija tas sliktaakais veids, kaa pavadiit vakaru. iipashi, ja debesis maakonjos.
un vispaar... ir sajuuta, ka manii kaut kas ir atmodies. kaut kas mazs, maigs un vasariigs. kaut kas liidziigs miiljumam. varbuut izdosies izaudzeet lielu un speeciigu.
viena no taam jaukajaam dienaam, kad mana mashiiniite pilna ar forshiem cilveekiem, kad var izstaigaaties pa juurmalas smiltiim, aizseedeeties franchu delikatesees ar sieru un viinu priekshaa, kad vakars veel tikai leenaam iestaajas, bet apmierinaajuma sajuuta jau ir ieritinaajusies uz palikshanu. bet tas viss laikam jau no vakarvakara. v a s a r a .
riitdien ljoti vajadzeetu kaadu ieriici, kas ljautu buut triis vietaas vienlaiciigi. vai arii vismaz izstiept to sestdienu taa riktiigi, lai var visus paspeet satikt.
riita meerenajaa steigaa, eedot brokastis, skatiijos, cik ljoti pieputeejusi maaja. logs valjaa, tad nu salido iekshaa viss, kam nav slinkums. un tad man tik ljoti sagribeejaas mest visu pie malas un saakt tiiriit. izberzt, nospodrinaat, noslauciit, sakaartot, paarkaartot. lai viss, kas tur paliek, ir tikai mans atspulgs. peec tam atlaisties ar aukstu alinju rokaa. jo tas ir tik sasodiiti vienkaarshi, izlaadeehoshi un atsleedzoshi.
darba ziedu vaazei atkal ir pielietojums. siikums, bet ljoti patiikams.
turpretii vijolnieks peec dazhu nedeelju klusuma un miera atkal ir ienjeemis savas poziicijas. un tas ir nepatiikami.
liidzsvars, ja?
atnaacu uz darbu agri un ar lielu apnjemshanos straadaat. tagad arvien izmisushaak skatos uz shito nenormaali murgaino rindkopu, kas man ir jaaiztulko, un apceru, kaadas buus paareejaas. varbuut - galvu smiltiis, t.i., iet un iedzert kafiju, un atlikt visu shito liidz piektdienai?
briizhiem viss tik smiekliigs, briizhiem tik nopietns... bet es kaut kur ne tur, tikai peec stundas ofisaa saprotu, ka patiesiibaa ir klusums. neesmu iesleegusi nekaadu muuziku un nesaprotu, kaapeec tik neomuliigi. vajadzeetu straadaat, jaa. vajadzeetu ljoti. bet es blenzhu ekraanaa bez neekadas dziljaas domas. varbuut veelrezi jaaaizbrauc naktii uz juuru, lai uzlaadeetos. bez nekaadas romantikas, bez saldiem vaardiem un gariem apskaavieniem. tikai juura un patiikams cilveeks blakus, klusums vai nenoziimiigas sarunas, auksts uudens un suniishi, lai sasildiitos. teeja no termosa un maiziites. smiltis zem kaajaam, zvaigznes virs galvas, milziigs, uzlecoshs meeness tepat blakus.
vakardienas mazais party beidzaas taa, kaa pienaaktos tusinjam krietni lielaakos meerogos - ar gailjezera slimniicas apmekleeshanu. bet vispaar - cepuri nost; izraadas, ka tur dezhuureejoshaa acu aarste ir vnk fantastika!
teikums peec teikuma, un es peekshnji asi sajutu, ka manu knapi salaapiito sirdi driiz atkal salauziis.
ko es te aaxtos - nee, neesmu darbaa. gjeerbties slinkums, seezhu kaila savaa aadas kreeslaa ar ieveidotiem matiem un make-up uz sejas un dzeru jogurtu. bet zvaniet, zvaniet, es atbildu un runaajos, un neviens neko.
Navigate: (Previous 20 entries | Next 20 entries)