un vispaar... pat tad, kad mangaljsalas mols ir uudenii, kad veejsh izpuush cauri pat siltaam ziemas jakaam, kad meeness jau mazliet iesaacis dilt, kad sajuutas ir sakaapinaatas liidz peedeejam, man vienalga ir ljoti gruuti atklaaties.
tik daudz kas jau ieprieksh paredzams. uz juuru mees braucaam, un es zinaaju, ka no manas puses tas ir taapeec, lai mees viens otram beidzot atziitos. nekas no taa mani nepaarsteidza. un toreiz... es zinaaju, ka mani noskuupstiis. taa tas parasti - es juutu jau ieprieksh, man ir laiks izdomaat, vai es to gribu, laiks izdomaat savu atbildi, savu reakciju. tikai vienu reizi esmu bijusi paarsteigta ar skuupstu. gandriiz vai skumji.
taada sajuuta, ka kaut kas buutu mazliet jaaizlaizh no sevis aaraa. kaut kaadas domu streemeliites, dazhi burviigi mirklji - nu taa, lai vieglaak buutu notureet sevii paareejo. bet iisti nesanaak, neraxtaas. un taa iisti arii nestaastaas. mazliet pagruuti, kameer apkaarteejie pierod pie paarmainjaam. kur nu apkaarteejie - es pati jau ar veel taa iisti nevaru pierast. dazhreiz shkjiet, ka es pilniibaa paarvaldu situaaciju. dazhreiz klusi sev jaachuxt - tikai ne uz visiem 100, tikai ne uz visiem 100... bet acu priekshaa es esmu atkal uz diivaana ar rozaa zinfandeli rokaas, un vinjsh seezh un speelee gjitaaru. jeb patiesiibaa censhas speeleet gjitaaru. galu galaa, vai nav vienalga. tikai laika nav. nu, ir, bet visu laiku ljoti pietruuxt. sajuuta, ka nevaru paspeet pietiekami daudzaas vietaas pabuut, cilveekus satikt. izguleeties. un tagad veel viss griezhas apkaart ap kino. bet vakar vakaraa, lietuu un tumsaa, kaads krieviski runaajoshs viirietis atrada laiku paieties ar mani gabalinju un parunaat par miilestiibu. bet miilestiibas nekas nenotiek, vinjsh teica. miielstiiba var buut dazhaada, teicu es.
shie iignie un salijushie riiti... cilveeku sejas skumjas vai vienaldziigas. kaajas automaatiski aiznes glaabinja virzienaa - siltas smarzhas, smaidiigs francuuzis, kafija un svaigs kruasaans rokaa. bet vispaar iignums jau ir mazaak par rudeni. bet vairaak par cilveekiem - kino skatiitaajiem. iisti nesaprotu, kaapeec tik lielam baram jaanaak uz filmu nevis paaris minuutes pirms seansa saakuma, bet gan kaadas 5-10 peec. un taa tiek izbojaats gandriiz katras baltijas peerles filmas saakums - jo krietns bars veel naak iekshaa, skalji sarunaajas, spiidina mobilos telefonus un meegjina atrast savas vietas.
kaut kas tur nav riktiigi, dzhinsiem laikam jostasvieta ir mazliet par zemu.
diena saakaas tik miegaini, miilji un skaisti. kur tas viss paliek, kad piezvana cilveeks, kursh man vienkaarshi riebjas, sauc mani par 'laurinj, meitinj' un grib, lai es pa fixo vinjam iztulkoju paaris rindkopas?
rudens ir pilniigi un galiigi klaat. un viena no taam pavisam nedaudzajaam lietaam, kas man patiik rudenii, ir zviedru vaarti no aldaru ielas puses. taada gaisma un noskanja nav nevienaa citaa gadalaikaa.
ir labi, ja ir taads draugs. kuru es satieku aarkaartiigi reti. bet kursh arii meedz naktiis neguleet un aprunaaties ar mani skype. kursh viegli saka labas lietas, un taas naak no sirds. kuram darbdienas viduu var uzraxtiit meilu. kursh varbuut atbildees naakamajaa dienaa, bet atbildes nebuus sasteigtas vai pavirshas. kursh nepaarpratiis. kursh pateiks taa, kaa ir. kuram es varu kaut ko ieteikt, jo nez kaapeec nojaushu, kas patiks. kursh lielaakoties ir jaapatur sevii un slepeniibaa. jo viss ir taa, kaa tas ir.
nemodiniet mani. es iekritiishu smagaa miegaa, un taadaa arii gribeeshu palikt. ilgi.
skumji nez kaapeec. nekas jau nav noticis, viss ir labi, bet kaut kaa... gribas mazliet iekosties spilvenaa. kaut kas dzilji gruzd un elso, un es nezinu, kas. zinaatu - izlaistu aaraa. un visas taas lietas, kas seezh manii iekshaa, ko nedriixt nevienam izpaust, taas jau tur arii pievienojas un gaudo liidz. rudens? buus jaavelk aaraa smashing pumpkins. bet man tachu bija ljoti skaista vasara. piesaatinaata, interesanta, atsvaidzinosha.
cik tomeer sheit ir laaaaabi... miiljaa riiga, normaals eediens, normaala valoda apkaart, nav nekaadu igaunju diivainiibu, tikai muusu pashu, vieteejaas.
yeah, sveetdienas riits! un esmu augshaa jau no puspieciem! var atvadiities no miega un buushanas skaidraa liidz ceturtdienas peecpusdienai jeb saaremaa, gaidi, mees naakam!
neesmu veel nekur speerusi kaajusi aaraa no maajas, bet jau tagad zinu, cik ljoti es ilgoshos buut atpakalj.
miegs bija dziljsh un pamatiigs, kuru meegjinaaja iztrauceet iiszinjas un telefona zvans. varbuut taapeec es sapnii redzeeju tik daudzus manus miiljos, kopaa saviitus. un visas sajuutas tik iistas un reaalas, apmulsums milziigs. viens atsuuta iiszinju, ka mani miil. un es esmu tik saviljnjota un apmulsusi, domaaju, ko lai atbild. bet pavisam cits cilveeks peekshnji seezh uz manas gultas malas, neljauj man koncentreeties un meegjina mani noskuupstiit. es meegjinu izvairiities, bet beigaas mani izglaabj mans krustbeerns. peec tam atkal esmu operaa kopaa ar pavisam citu, raada kaut kaadu muuziklu, es saaku raudaat un mees ejam aaraa. tagad veel iisti nevaru atjeegties, paarskatu telefonaa sanjemtaas iiszinjas un gribas visiem uzzvaniit, lai paarbaudiitu, vai viss kaartiibaa.
atbraucu maajaas no tusinja. un tagad, jaa, TAGAD man gribas ar kaadu parunaaties. nevis seezhot starp tiiri jaukiem cilveekiem un eedot folijaa ceptus kartupeljus, bet gan atbraucot maajaas un aatri apskatot meilu.
balss leenaam atgriezhas. neizklausos vairs peec vaarga viiriesha, kas galiigi nodzeeries. toties taads rupjums veel ir palicis. sanjeemu komentaaru, ka ar shaadu balsi viss, ko es saku, izklausaas ljoti paveeloshi.
kaa negribas vairs nekur iet. braukt. tik ljoti prasaas vnk palikt maajaas. izguleeties. sakaartot dziivokli. iztiiriit. uztaisiit kaut ko neticami garshiigu un noeest, skatoties the 4400. n e s p i i d. un ko dod romantiskaakais diklju pils numurinjsh, ja es tur esmu viena? ko dod kuressaarres konference, ja taapat tas buus vnk vairaaku dienu dzershanas maratons? un kaada jeega plaanot un gatavot zviedrijas braucienu gandriiz 30 cilveekiem, ja vinjiem visiem taapat viss pie kaajas? grrrr. viss labi, viss labi. es zinu, ka mani koleegji ir fantastiski, ka mans darbs ir interesants. bet pashreiz es esmu nogurusi.
nu tad - izkrekshkjinamies, lai balss vismaz daudz maz normaala izklausaas, pusstundu pa griidu mekleejam pazudusho leecu, uzvelkam tos pashus dzhinsus, uzraujam muguraa bluuzi un dodamies celjaa, pa celjam ieskrienot aptiekaa peec veel vienas siirupa pudeliites. jaanovelk liidz ceturtdienai.
augstaakaa romantikas pakaape - abiem dzert vienu pretklepus siirupu.
vai tev ir dzhinsi, kas neizskataas peec dzhinsiem? manupraat, man buus jaaieviesh shaads mistisks apgjeerba gabals... speciaali darba izbraukumiem. citaadi atkal buus kurpiites uz papeezhiem pa granti un dubljiem...
neticami jaux weekends ar visu riita turpinaajumu. par veelu atkaapties, par veelu norobezhoties, esmu iekritusi, esmu paarkaapusi to robezhu, piirms kuras man nebuutu saapiigi, kad vinjsh aizies.
Navigate: (Previous 20 entries | Next 20 entries)