nepatika man tie bodiibaiki, garlaiciigi, trenere nemitiigi pljaapaa un dibens man saaka saapeet jau pashaa saakumaa. es shito nesaprotu, kaapeec man nekaadaa pozaa nav eerti uz velosipeeda seedeklja, vispaar, ja taa labi padomaa, man dazhreiz nav eerti arii uz parasta benjkja - sajuuta, ka kauli duras. diivaini, jo par galiigu kaulu kambari mani nosaukt nevar.
uzraxtiiju pilniigi sviestainu protokolu, kas man prasiija vairaak kaa pusi dienas, un tagad taa kaa vareetu skatiities body bike virzienaa. gan jau ka apniks kaa viss, kas ir sportisks, bet nav skvoshs, bet vajag tachu pameegjinaat.
jaa, tieshaam sakraajushies taadi ne-manis ieviesti siikumi manaas maajaas. priecaajos, ka pagaidaam es to taa mieriigi uztveru. un vispaar - nezinu, ko vinjsh tajaas kaazaas ir ieeedis, bet taads miiljums paaraakajaa pakaapee uznaacis, ka no vienas puses jau gribas raisiities valjaa, no otras ceru, ka tas ir ar ilglaiciigu iedarbiibu.
gribas mazliet taa pagaajushaa laika. taas meitenes, kas seedeeja kafejniicaa stundaam, dzerdamas kafiju un smiedamaas, klachodamas un vienkaarshi runaadamas.
darba triisdiennieks, kaazu weekends un veel puspudele viina vakarvakaraa - energjijas nav vispaar. knapi velku kaajas.
peedeejaa laikaa aizvien vairaak saprotu, ka man patiik mans darbs. man ir interesanti. un es juutos saliidzinoshi briivi. koleegju barinjsh apkaart taads, ka vienmeer var paljauties; izpaliidzees un atbalstiis, ielies un izdancinaas. un tad es saprotu, ka man ljoti, ljoti negribas iet prom.
kaut gan, protams, shoreiz svaigas galjas loma arii bija dalja no darba. iedodiet baram svariigu, mazliet padziivojushu viirieshu vienu jaunu sievieti un ir pilniigs vaax. uzmaniibas apliecinaajumu pluudi un ciinjas par to, kursh pirmais pados meeteli, kursh ieteiks man viinu un kursh speelees ar mani paarii biljardu veel ir ok. bet, palielinoties alkohola daudzumam organismaa, pieaug arii vinju nekauniiba, un tad arii es saduushojos un nepiecieshamiibas gadiijumaa speeju arii taa rupjaak pasuutiit igaunju pashu lielaako shefu. perversi jocinji, personiski jautaajumi un divdomiigi maajieni, kad pat mans vecais, marazmaatiskais boss saak staastiit sexa jocinjus un atgadiijumus... smaidu, smaidu, uzklausu, ka ar vakardienas topinju mana biljarda speele izskatiijaas sexiigaak, atsakos atbildeet, kaapeec esmu shkjiirusies, meegjinu ignoreet staastus par to, kaa, luuk, shii asistente speej vinju noveerteet sexuaali, bet sieva nee, skatos, kaa mana glaaze tiek nemitiigi piepildiita un beigaas jau arii dzeru uz velna paraushanu.
bet diklju pils uz vietas. joprojaam ar koleegji sacenshamies, kuram tiks stiliigaaks numurinjsh. uudens veel aizvien tur ir ljoti patiikams, miiksts, matiem iipashs prieks. biljards kopaa ar saunu, baseinu un neierobezhotu alkohola daudzumu ljaava vakaros izklaideeties kaartiigi, nevis vienkaarshi niikt un dzert. nu, vismaz saakumaa arii man bija jautri. un koleegjis, kursh paarmet paar plecu un paarnes paari peljkjeem, valmieras stikla shkjiedru ruupniicas finanshu direktora maldiishanaas pasham savos cehos, viesu apmierinaataas sejas, shampanietis no riita, valdes priekshseedeetaajs, kursh iedod buchu uz vaiga pirms savas skrieshanas atpakalj uz riigu, valdes priekshseedeetaaja vietnieks, kursh saak otraas dienas seedi ar textu - cik laika mums ir vajadziigs, lai mees jau 30 minuutees visu izrunaatu...
darba paliek vairaak, jaa. tikko atbraucu maajaas, bet jau domaaju, kas pirmdien jaapaspeej izdariit. bet vienalga - kad dzirdu sava bosa 'paldies', silti paliek.
palasiijos te apkaart par ziemassveetkiem, saaku klausiities white lullabies, aizdomaajos par gjimeni, kaa mees visi savaaximies laukos, par piparkuukaam, ko cepsim ar maasiicu, par daavanaam, par ziemassveetku balli un atnaaca taa sveetku gaidiishanas sajuuta. varbuut uztaisiit karstviinu shovakar...
taa, meils jau pusstundu kaa neiet, maajaslapa arii, visas viigjes apeestas... varbuut pakljauties honeybee ietekmei un tieshaam doties maajup.
uz ko tad mees iisti esam gatavi miilestiibas deelj? kad vinja brauca prom, es sapratu un atbalstiiju. bet tagad katrreiz pat peec iisaam sarunaam/meiliem gribas pierunaat vinju braukt atpakalj. cik stipra ir miilestiiba, kad zeme, uz kuru tu esi atbraucis, lai buutu kopaa, shkjiet necieshama? kam ir vajadziigs nervu kamols blakus? un galu galaa - uz kuru tad veel dusmas un iignums tiek izgaazts, ja ne uz miiljoto cilveeku? zinu, ka katram ir sava dziive, es jau arii neuzplijos, bet tomeer - ar ko saakas sevis pazaudeeshana? vai arii es vairs nemaaku miileet taa pa iistam, liidz galam un visu skatu no racionaalaas puses?
ziema ir nu jau ir oficiaali atziita par saakushos - es ne tikai sestdien kaadu pusstundu nodarbojos ar fizkultuuru, atbriivojot mashiinu no apmeeram 30 cm biezas sniega kaartas, bet shoriit savu sarkanaa meetelii pasleepto dibenu taa eleganti piezemeeju uz ledus maajas priekshaa.
diivaini jau atziities, ka esmu kljuvusi par spicaako ezi, njemot veeraa manu vaarda 'ezis' pielietojumu ikdienaa... bet tomeer - mees esam stipri, mees esam vareni!!!
| You Are Buffy the Vampire Slayer |
![]() "We saved the world. I say we have to party." |
aarpus riigas, mazliet uz valmieras pusi, ir pasaku ziema. ar apsnigushaam egleem kaa ziemassveetku kartinjaas. bet peec tam tas viss izzuud, sniega ir pavisam nedaudz un peleekums lien aaraa pa visiem stuuriem.
ir taadas dienas, kad spams ir vieniigais meils, ko sanjemu. un viiriec ir klusaax nekaa parasti. bet es izeju aaraa un tur snieg, mazliet asi un viegli, ar ziemai tik tradicionaalo pljuru zem kaajaam, bet snieg. un paliek vieglaak, jo rudens beidzas. tad var kaut ko prieciigu aizdomaaties un iet jeb slaixtiities ar spicajiem rudens zaabacinjiem, un tikai peec mirklja sadzirdeet 'djevushka! djevushka! meitene!'. izraadaas, ka es neredzu, ka taalaak celjsh ir sleegts un man jaaiet paari ielai. mazliet kokjeteeshanas ar krievu straadniekiem, mazliet smaida, mazliet ziemas.
kaut kas tur ir - paskatiities no riita aaraa pa logu un ieraudziit savu mashiinu apsnigushu.
taa vietaa, lai uztaisiitu salaatus, nolakotu kaaju nagus vai vismaz paskatiitos kaadu normaalu filmu, es vnk blenzhu datoraa un velku the raconteurs.
ir nogurums no staipiishanaas pa lietu ar smagiem maisiem, lietussargu un sominju, kas nemitiigi kriit nost no pleca. un no visa paareejaa arii.
Navigate: (Previous 20 entries | Next 20 entries)