Glaimi · ir · kā · uzgleznots · ierocis · gleznā · - · patīkami, · bet · labuma · nekāda.

Es apbrīnoju savu raibo ikdienu. Un nē, nav jau tā, ka tikai un vienīgi veicas, sāpes arī ir.. Bet bļeģ! ir tik forši atskatīties atpakaļ. Kaut vai uz vakardienu, kurā atļāvāmies būt mēs pašas, nospļāvāmies uz citu standartiem un izbaudījām nakti daudz vairāk kā tie visi samākslotie pidari.

Mīli, krāp, drāzies, smejies, baudi!

es sevi nemāku sakārtot.

nu pie velna, meitēn,ko tu dari...
Jūtos kā noburta, tā teikt, pasakā. Un mēs jau zinam, ka pasakas ir un paliks TIKAI pasakas. Nožēlojami, bet bez spējas atturēties. Skrējienā. Tikai šoreiz viena pati un ar apziņu, ka skrienu nepareizajā virzienā. Un tāpat es skrienu.
Skumji.

Vispatīkamākais mirklis attiecībās ir rīts, kad, ieraugot sava vīrieša naivo seju sev blakus, tev uzmetas zosāda un tu sāc truli smaidīt. Pietiek tikai ar nieka kustību, kunkstienu pagriežoties vai viņa aizsmakušo "labrīt" un tu jau kuro reizi pārliecinies, ka bez viņa nu vienkārši nespēj.

Es ceru, ka jūs baudiet. Jo kad tā vairs nav, liekas, ka varētu atdot visu, lai tikai spētu atgriezties kādu laiku atpakaļ un varētu sabužināt viņa seju, pieglauzties viņam klāt un ..pat nemaz nerunāt.

Patiešām sāk noriebties tā pārlieku raibā dzīve.
Es būtu priecīga vienkārši ar foršu, vienkāršu puisi pie sāniem, ar abām savām meitenēm un mammu. Neko vairāk. Bet nē, apkārt kaut kādi pajoliņi, kas norauj tevi no normālas ikdienas.

timpimpim, lieli svētki ziemelim.