ir pagājuši reāli daudz gadi, kopš šeit ko rakstīju. te kāds vēl eksistē? ciba ir tāda maza mistiska pasaule, kur visi atklāti dalās jūtās un cer, ka kāds to kādreiz izlasīs. un hei, kurš būtu domājis, ka es dzīvošu kanādā un būšu precējusies? what. LOL! bučiņas,
|
please,please,please. leave my mind alone. if you go away, go for good. my life is much better without you, but my heart just doesn't get it. yet. meh. |
Esmu vājprātīgā ritenī. velku paralēles ar sevi, savām domām un izvēlēm. nekur neredzu risinājumu lietām, kurām pat pirms mirkļa nebija jāmeklē. manī ir pārmaiņu posms. es tikai ceru,ļoti, ļoti ceru, ka cilvēce kādreiz arī mainīsies. nu lūdzu, pietiek domāt tikai par savu labumu. mēs visi esam equal. vismaz manī bija cerība. es zinu - viss, kas notiek, notiek uz labu. bla bla. bet tas viss man virsū uzkrātais nekādīgi labumu nesniedz. life, stop being a bitch, give me a fucking break.. |
puņķu tapa, kurai ir piegriezusies dzīve te. es laikam nekad sevi neatkodīšu. man riebjas tas, ko daru, man riebjas smaidīt tiem, kurus nevaru ciest un riebjas arī fakts, ka cilvēki ir mana iztika. dzīve man pēdējajā laikā ne tikai citronus dod. laikam esmu pārāk vāja. |
it`s been hard. dzive ir sasoditi neparedzama. viena mirkli es milu, otra mirkli mani parauj kaut kas nepratigs. un atminjam pilns. kaut kas, kas man visu muzu sirdij liks iesapeties. jo nesanaca. un nekad nebus. jo soreiz es zinu sevi, es ticu sev.es zinu ko man vajag. dazreiz es apbrinoju cik loti nepratigi tas bija un cik nepareiza es skitu citiem. tas vajprats, tas moments, kad pasaule likas lieka un cilveki, kuri vareja ari nemaz.. NEBUT. and it`s finally over. this time it was my decision and I will be proud the rest of my life for that. he was my maddness. and i know. i will always miss him. and it doesnt matter how hard it was. i will always love him, he taught me how to breathe. always. bet tad ne no ka es atveru acis.
|