Vispatīkamākais mirklis attiecībās ir rīts, kad, ieraugot sava vīrieša naivo seju sev blakus, tev uzmetas zosāda un tu sāc truli smaidīt. Pietiek tikai ar nieka kustību, kunkstienu pagriežoties vai viņa aizsmakušo "labrīt" un tu jau kuro reizi pārliecinies, ka bez viņa nu vienkārši nespēj.
Es ceru, ka jūs baudiet. Jo kad tā vairs nav, liekas, ka varētu atdot visu, lai tikai spētu atgriezties kādu laiku atpakaļ un varētu sabužināt viņa seju, pieglauzties viņam klāt un ..pat nemaz nerunāt.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}