| |
[Dec. 28th, 2018|12:45 am] |
| [ | mood |
| |  blank | ] |
| [ | music |
| | bba sae | ] |
sodien aizgaju uz teatri ar kaiju. domaju, ka nesanemsos mos, bet beigas kaut kaa piespiedu sevi. runaju ar vinu par pagatni diezgan nopietni, pateicu visu, ko es domaju, soreiz ar labaku pamatojumu nekaa citas reizes. tapat man liekas, ka lidz vinai nekas neaiziet. runa vai neruna, viss viens. tapat skaidrs, ka sobrid uzticeties vinai neesmu spejiga, varu tikai casually parunat. tas pats attiecas uz pieviileeju. ar vinu ari negribu runat parak nopietni, jo man jau tagad ir skaidrs, kas vins ir par manipuletaju. varetu turpmak vinu saukt par masku, tapec, ka vins visu laiku maina savas maskas, ko rada citiem, un man vairs nav skaidrs, kad vins vispar ir bijis patiess (un vai ir bijis). es vispar nezinu, ko par so visu domat. man vajag laiku. tas ir viss, kas sobrid var kaut ko mainit. piedot es sobrid neko nespeju, ne citiem, ne pati sev. divaini, bet ir sajuta, ka mate mani loti labi saprot visa saja jucekli. masa ir mans lielakais atbalsts sobrid, man isti nav skaidrs, cik daudz vina saprot, bet tas pat nav galvenais. galvenais ir, ka vina ir mana puse un es ar vinu varu izrunaties, jo citadi es nezinu, ko daritu. |
|
|
