| bēniņi |
[Jan. 16th, 2019|10:37 pm] |
| [ | music |
| | syd matters - obstacles | ] |
manai mājai bija plaši, krēslaini bēniņi - tos neviens neizmantoja jau gadiem un es drīkstēju tajos rīkoties pēc saviem ieskatiem. man pamazām veidojās kolekcija ar traukiem, no kuriem dzer, un es nospriedu to pārvietot uz bēniņiem. tur bija viss - plastmasas glāzītes no tusiem, ieplīsusi vīna glāze, mīļākā tējas tase, apzeltīts biķeris, galīgi apsūbējusi metāla krūze, trauki bez osiņām, arī saplīsušu krūžu lauskas, kuras bija tik sīkas, ka salīmēt nebija iespējams. pavasarī pamanīju, ka daudz ir bojātu trauku, tādu, kas plīsuši, apdedzināti, ļoti netīri, tomēr es nebēdāju, jo vairumā bija skaisti un veseli trauki, uz kuriem prieks skatīties. es varēju stundām ilgi aplūkot savu kolekciju un tās pievilcīgākos eksemplārus. neglītos un bojātos es nostūmu telpas dziļumā, tālāk no acīm. pēc kāda laika, ilgāku brīdi neviesojusies bēniņos, es tur ienācu un apstājos uz sliekšņa. visi mani skaistie trauki bija pazuduši un telpa bija pilna ar sašķaidītu krūžu lauskām. vispār izskatījās, ka nebija neviena vesela trauka. izskatījās, ka visi mani kausi un biķeri, antīkās glāzes, viss prieks un lepnums bija izkūpējis. es saļimu. es neraudāju, bet asaras ritēja man pāri vaigiem. man nebija spēka celties un uzkopt. viss tāpat bija sašķaidīts, tas būtu bezjēdzīgi. tā es nosēdēju nenosakāmu laika posmu. piepeši pa sīko lodziņu bēniņos iekļuva saules stars un man acīs iespīdēja saules zaķītis. es pacēlu skatu un pamanīju, ka tajā postažā uzmirdz mana glāze, no kuras vienmēr bērnībā dzēru pienu. it kā nekas īpašs. es sajutu kaut ko pārtūkstam sevī. piecēlos un paņēmu glāzi, lai to aplūkotu. pagrozot to, atspulgā ieraudzīju sevi. mans atspulgs nebija mainījies, es biju tāda pati, kā agrāk. es ieelpoju, noliku glāzi uz plaukta, drošā vietā, paņēmu slotu un sāku visu no jauna. |
|
|
| |
[Dec. 28th, 2018|12:45 am] |
| [ | mood |
| |  blank | ] |
| [ | music |
| | bba sae | ] |
sodien aizgaju uz teatri ar kaiju. domaju, ka nesanemsos mos, bet beigas kaut kaa piespiedu sevi. runaju ar vinu par pagatni diezgan nopietni, pateicu visu, ko es domaju, soreiz ar labaku pamatojumu nekaa citas reizes. tapat man liekas, ka lidz vinai nekas neaiziet. runa vai neruna, viss viens. tapat skaidrs, ka sobrid uzticeties vinai neesmu spejiga, varu tikai casually parunat. tas pats attiecas uz pieviileeju. ar vinu ari negribu runat parak nopietni, jo man jau tagad ir skaidrs, kas vins ir par manipuletaju. varetu turpmak vinu saukt par masku, tapec, ka vins visu laiku maina savas maskas, ko rada citiem, un man vairs nav skaidrs, kad vins vispar ir bijis patiess (un vai ir bijis). es vispar nezinu, ko par so visu domat. man vajag laiku. tas ir viss, kas sobrid var kaut ko mainit. piedot es sobrid neko nespeju, ne citiem, ne pati sev. divaini, bet ir sajuta, ka mate mani loti labi saprot visa saja jucekli. masa ir mans lielakais atbalsts sobrid, man isti nav skaidrs, cik daudz vina saprot, bet tas pat nav galvenais. galvenais ir, ka vina ir mana puse un es ar vinu varu izrunaties, jo citadi es nezinu, ko daritu. |
|
|
| well |
[Dec. 27th, 2018|01:19 am] |
| [ | mood |
| | indescribable | ] |
| [ | music |
| | anpanman | ] |
pedejas dienas eju gulet velu. visi jau gul ap to laiku, ir tada sajuta, ka nevienam beidzot neko nevajag no manis. sodien un vakar skatijos anime...kas ar mani notiek? butiba mani vairs nekas neinterese, tapec vnk skatos anime ar masu, jo tapat neko citu negribas un tadejadi vismaz pavadu laiku ar vinu. nevienas sms no "draugiem" sodien. joprojam esmu izgajusi no mau grupas. palubom vini joprojam sarakstas visu laiku. esmu pa vidu starp pilnigi pohuj un loti sap. lielakoties es par to vispar nedomaju, bet zinas tapat gaidu... laikam vel japierod pie sis busanas vienai. sodien jaiet ar kaiju uz teatri god damn it, es jau zinu ka pateiksu kkadu huinu un sadusmosos, mos vispar saksu psihot. es jutu lielas atriebibas jutas lately un vnk gribas taisit kkadu beef. es loti gribu but viena, bet taja pasa laika katru nakti domaju par to, kaa butu, ja man butu otra pusite. patiesiba laiks pirms guletiesanas ir mans dienas gaiditakais bridis, jo var izplanot tik superigus scenarijus (kas, protams, nekad nerealizesies). citreiz es to daru stundaam. un dazreiz man sapni ir otra pusite un taa sajuta...ir neaprakstama. man taas tik loti pietrukst. tapec ari esmu tik jealous. es gribu, lai mani kads mil un lai es varu kadam atdot sevi. bet tas nav pareizi. bet es to gribu. man pietrukst human touch, jebkada basically. esmu touch deprived. nesaprotu ari, cik loti depressed esmu. vienu bridi liekas ok, citu gribas nomirt. nezinu, kaa lai iztur. es gribu tikai mieru un atputu. un tuvu cilveku blakus. pec tas reizes pagajsnedel, kad gandriz izvemos no vodkas, kaut kaa pretigi tagad. no ananasu vodkas trauma noteikti. baigais bullshits, mans tolerance ir labs. vajadzeja tomer kaut ko apest. briziem apsveru iespeju badoties. varbut, ja nomestu svaru, justos labak. un ari iekarojamaka. dazreiz apriebjas, ka areji esmu vairak cute neka sexy. kaut vai man ir daudz, ko atbrivot, mans sex appeal var but increasots, ja es to gribu. esmu hella dirty diemzel. aj kas par hernu...
es vinu atraidiju. jutu nav. tad kapec jutos tik greizsirdiga, kad vins runa ar citam? it ipasi TO vienu specimen. stulbie nodeveji. |
|
|