~ into the monolith ~

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> previous 25 entries
> next 25 entries

Links
alibris

Oktobris 2., 2006


22:29 - lietus sapņu aicinājums
ārā līst! līst!
nāc, nāču nu, ejam ārā! dod man roku un nāc, ka es Tev saku!
uzticies, būs labi!
salīsim, izlīsim slapji tā, ka prieks! Tu tikai iedomājies, kas tā par sajūtu - sausajos matos iekrīt liela lāse un atrod savu ceļu līdz Tavai galvai - un tek, kā iezīmēdama jaunas lielas upes krastus uz Tava prāta.. un lāse aiz krekla - un jauna upe ir tapusi uz Tavas muguras.. Tu esi kā māte, kā māte zeme..
un tad es paņemšu Tavas slapjās rokas, re, nemaz ar nav tik aukstas; es viņas saņemšu un skriešus skriešu, Tev būs jāskrien līdzi, un turpat ap stūri pie lielā, lielā jasmīnkrūma es apstāšos.. nakts ielas gaismas spēlēs zaķīšus uz Taviem vaigiem un Tavās acīs un es tos ķeršu.. es nedrīkstu pieļaut, ka tie aiznes Tevi prom no manis.. tāpēc ar savām rokām caur Tavu smaidu es kļūšu daļa no Tevis un saistīšu Tevi skūpstā; tāds ir mans mūžības zīmogs..

bet pagaidām.. pagaidām klausies, kā lāses nelaimīgas sitas pret palodzi, nevis laimē spiedzot lecienā tuvojas Tavai dievišķai ādai.

(ir doma)

22:23 - tas bij viņam, bet būs šim; veca mīla nerūs, jā!
charming, you're charming
i can sense you in the air
you cannot hide form me
i can sense you in the air


tagad vai kāds lūdzu neaizietu līdz manai kladei un neapskatītos, kā tur īsti bija, jo es esmu pārliecināta, ka otrā rindiņa nu nebij šāda.. jo tāda bij ceturtā.

ps. man konkrēti viss jūk te ar tiem jūzeriem. hhhhh.

(ir doma)

21:54 - sauļe saulīte
tas ir viens brīnums, kā kāds draugs, pat ja tāds kā šis konkrētais,
var atnākt un izvilkt Tevi [jeb mani..] no bedres pāris vārdos, pāris domās

TĀ IR MAĢIJA, atkal

būt draugiem, patiešām būt draugiem ir maģija
cilvēks tiek savādāk uztverts,
viss veras savādāk
viss, ko dara ir ok
un ja nav ok, tad pasaka, ka nav ok, bet vienalga pieņem notikušo...

kaut kas iedūca ausī..
mans laiks atdoties nākotnei ~

(ir doma)

21:09 - vēl viens cepts ķermenītis
kā ir ar tiem mazajiem, stulbajiem, kas triecas logā un dara to atkal un atkal līdz pietrūkst spēka triekties jebkur, bet viņi joprojām redz gaismu.. akk.. gaisma.. kas bija ar gaismu? - jādodas pie gaismas!
un - paukš! - atkal logā iekšā..
õõõ, kādas tur grāmatas, un paskat, tur taču nav nekādas kārtības.. cik mājīgi.. es arī gribu būt mājīgi.. tā taču ir vislabāk, vai ne tā? ..jā, mājība! es arī gribu mājīgi!
paukš! paukš!
eu, re kur logs vaļā!
zzzzzz....
un rekur mana gaisma!
paskat, cik silti un jauki! ak svētie dunduri, cik pasakaina gaisma!
čččššššššš...

un nebija vairs tā mazā stulbā, ka triecās gaismā.

MORĀLES NAV
[ir tikai interpretācija]

(ir doma)

20:02 - jack white wears my pride
õõ õõ õõõ!
arī džeks tā ir juties - i feel like everything i say is a lie!

un .. un tas citāts no High Fidelity - I felt like a fraud. I felt like one of those people who suddenly shave their heads and said they'd always been punks. I was sure I'd be discovered at any second.
tā es jūtos. un man pat sāk likties, ka tā ir, lai gan es zinu, KA TĀ NAV!
PARANOJA!
i think i'm paranoid..

un Džons Kjūsaks gan ir mīlīgs.. Polu atgādina..

(ir doma)

19:43 - veg
un es jūtu, kā arī manī sāk veidoties tā veģetārisma attieksme

profilaktiski katru dienu jāaiziet un mirklītis jāpastāv pie svaigās gaļas stenda Neldā un būšu izārstēta no gaļēšanas
jāpaskatās uz to zaķīti bez ādas un jāparaud

un jāapsver kanibālisms
o jā, tas gan man patiktos.
vai tad es būtu pārkāpusi veģetārisma robežas?

(ir doma)

19:21 - ģimeniskums
esmu jau kļuvusi tik familiāra, vismaz tā es jūtos, brīdi pa brīdim attopos domājot
par ko gan es domāju
kāpēc man šķiet, ka viņš ir tas glābējs
un ka viņam arī ir mani jāglābj
un iespējams šeit es apstājos
glābt pati sevi

(ir doma)

19:08
The END

(ir doma)

18:48 - tukšums tukšumiņš
būs jau labi, Tu pārliecinies, ka es neesmu tā vērta,
un es centīšos pārdzīvot to, ka liku Tev tērēt savu laiku, savu uzmanību un prātu
un es turpināšu čubināties savā stūrī un skatīties, kā parūpēties par sevi... kaut jau nu kaut jau nu ziema man pāri nenodarītu.

(ir doma)

17:53 - Francesco Petrarca
To begin with myself, then, the utterances of men concerning me will differ widely, since in passing judgment almost every one is influenced not so much by truth as by preference, and good and evil report alike know no bounds.

(ir doma)

17:48
bet kā lai neļauj cilvēkam aplauzties!

(ir doma)

16:50 - and i know how you feel in the night
no tām visām domām, kas man bija prātā, daudzas ir gājušas jau citu ceļu..
daudzas ir izgausušas, daudzas ir iemocītas kaut kur, uz kādas papīra lapas
par manu ierakstu žurnāli #1
negribēju rakstīt
tas bija kusls mēģinājums runāt
bet varbūt par šo nav jārunā
ir tikai jāsaņemas un jātiek galā

viņš man sapnī palīdzēja
un tagad gribas nosēsties blakus, pieķerties un.. būt
runāt
skatīties, kas viņam ir [ko teikt, ko dot, ko skatīties]
bet man ir bail, ka es viņu tikai nogurdinu.
ļoti ļoti
vienkārši tāpat

(ir doma)

Oktobris 1., 2006


23:39 - Atkaartotiibiiba sapnjos
Es atkal kaadu nogalinaaju (jeb driizaak teiksim - nobeidzu) kaadu savaa sapnii. Shoreiz es vairs iisti neatceros ko un kaa, puika tas bij un es vinjam acis izskraapeeju vai ko liidziigu nodariiju un vins, ja pareizi atceros, nomira..
Un ja nekluudos, tad es veelaak (bet ne uzreiz) sleepos no kaut kaa shii nozieguma deel.

Bet shonakt.. Konta del dzerta kafija nelauj gulet. Ehh.

(ir doma)

15:15 - katru dienu kaut ko jaunu.. atcerēties
jūtos bezmaz apkaunota, ka jāizmanto MS Word Help.. agrāk man no helpiem baiļu nebij.. jo tas parādīja, ka es, atšķirībā no visiem pārējiem, varu vismaz kaut kā galā tikt, neķeroties kādam citam pie rokas un lūdzot ko izdarīt..
bet šoreiz nedaudz nokaunējos laikam tāpēc, ka es taču zināju, ka veidot saturu! ZINĀJU!

(ir doma)

12:27 - forget the world tonight
ir iestājies samocījums
gulējusi esmu
bet ir iestājies samocījums
un viņš man ir parādījis, ka es tomēr nezinu, kur es esmu, un tas man liek domāt, ka neviens nekur nav, jo ja reiz man salikās, ka es it kā kaut kur esmu ievietojusies un laimīgi varu čubināties un nodarbināt sevi ar sevi.. bet ne vella, chirikolita.. nekur tu neesi.. pietiek ar pāris vārdiem un tu vairs neesi.

BET ES PATURĒŠU AUGSTĀKO CERĪBU, jo Tu mani nodievināji.

(ir doma)

11:26 - contained in my cotton ctrib where i feel no turbulence
apdomājot Ivanova izdarīto, to, ka tā bija vienīgā izeja uz brīvību, es gribot negribot identificējos ar viņu, šajā situācijā ir tik kārdinoši teikt Jā, nav jau īsti tā, ka gribas teikt Nē, bet nedrīkst!, Nedrīkst teikt Jā, jo es vienkārši principā neatbilstu nekādām prasībām..
jā, es zinu, lasot darba piedāvājumus es, iespējams, pārāk bargi visu iedalu ir/nav, un mani šur tur, iespējams, arī pieņemtu BEZ tiem dažiem punktiem, varbūt tas viņiem nav tas būtiskākais, bet.. bet šis nav tas gadījums! tiešām nav? NAV!

man ir jāatrisina tā nedomāšanas problēma. bet kā? [jo es taču domāju! es VARU runāt ar cilvēkiem! kāpēc tad neizdodas?]

un arī tas sindroms, ko Šuvajevs pieminēja, jāatrod. manas aizdomas droši vien ir muļķas, tāpēc nemaz nepieminēšu, citādi pati sev vēlāk kā muļķe izklausīšos.

(ir doma)

Septembris 30., 2006


23:20 - nē, nē, nē.. ir pavisam citādāk!
mani netraucē tas, ka jūs mani nesaprotat, bet kad es pati vairs neizprotu, uz kuru pusi kustēties un kāpēc es ko izdarīju, lūk tieši tad ir ļauni!


maza un stulba, aizveries un ej gulēt!

(ir doma)

22:33 - pasaka par jūtām
dont let me fall asleep
without you

esmu tā kā tāda maza pretrunapretruna runāju sev pretī
tieši tā kā maza pretruna
un viss, kas reiz mazs, par lielu aug, tāpēc jānobeidz jau tagad
jau tagad jānobeidz mazam būt!

(ir doma)

21:49 - the scythe shall never be a kite
man tīk domāt, ka tas bij nogurums šodien, kas mani vieglītiņēm iemeta tādā kā maisā un ar smalku auklu ciet pievilka, skābekli aizliedza, visādās atmiņu sajūtās iemeta..
patīk man tā klausīties cilvēkos, gudros un interesantos, un kādam es ar ko varētu ieteikt, tā lai es nemiegu ciet, bet tas.. tas nekas.
un tas nogurums, tas īpašais kaut kādais stāvoklis visas manas sajūtas.. es.. es nezinu, kas ar viņam tika izdarīts, bet mazajā pauzē, es piegāju pie loga, brīnījos, vai cilvēki ārā spēj iedomāties, ka viņus kāds vēro un tad es pagriezos un auditorija tik tiešām bija tik skaista.. tuvojoties savai vietai, vēl vairāk.. es atklāju, ka mana vieta, manas mantas manā rindiņā, tas viss bija tik skaisti!
daudz kas skaists šodien bija.. bet daudzam kam es labākuprāt būtu paslīdējusi garām nemanīta.. lietas tikpat jaukas, ja ne vēl jaukākas.. un tieši tāpēc .. tieši tāpēc, ka es nespēju. es.. nevaru!

(ir doma)

21:41 - nav fikcija, nu na-av
un ko lai es daru un kā lai Tev palīdzu? Kā lai visu iespējamo vēršu par labu? kā lai tieku galā ar sevi? Un Tevi arī! ..un vēlvienreiz sevi.
Tātad tomēr zem Tava smaida slēpjas sāpes, nemiers. Kā tādu mazu, mazu sapnīti, visu par labu vērst, ļauj man, .. ak vai, es tā pateicu.. bet vai es spēju?

(ir doma)

13:31 - viss tik ļoti aizkustina
Moulin Rouge

(ir doma)

00:04 - Dialogs
Principā..
Labprāt.

(ir doma)

Septembris 29., 2006


18:15 - It's a beautiful day - -
Tas ir pat apbrinojami, ka nedelju var taupit un tad vienaa vakaraa var iztriekt vismaz piecreiz, cik visas nedelas garuma izdots..

Yes,
i'm going out tonight!
un, ja es bezkaisligi uzskaititu planus, tas izklausitos varen glauni, nekaa ja es pateiktu, ka uz teaatri ar Lauru, bet taalaak Studentklubu un DZ.Vilku ar Ievu un visubeidzot maajaas - - ar trolejbusu..
Uzdziedaasim kaadu slavas dziesmu dziivei..! Bet paarcilveeks joprojaam naak..

(ir doma)

09:25 - You brighten my life like a polysterene hat, but it melts in the sun like a life without love *
Izteelojos, kaa buutu runaat ar Vaildu. Asaras kaa taadi asari tiiklaa saskreeja pa maniem dziedzeru tiikliem. Bet trolejbusaa labaak ne.
Un tomeer.. manu miiljo daimon, dod man kaadu tikpat lielu un labu, un dailju, un dveeseliski skaistu, un elegances pilnu..

--

Labriit, FREID!

(ir doma)

Septembris 28., 2006


13:16 - nekas, neko, nekad, nekur, nekā
tas viss ir principā tāpat kā pateikt: tu nevari zināt, kā tu jūties.

ja ne es, tad kurš cits? ja neviens, tad tam visam atkal nav jēgas?
nepatīk man runas, kas ved uz "nejēgas" pusi, tās nav ne daļa no manis.

(ir doma)

> previous 25 entries
> next 25 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba