|
|
|
Oktobris 7., 2006
23:22
i LOVE to be wrong
but i ADORE having been right...
|
23:19 - attttkal,
tikko kā es ierunājos, apstājas visas sarunas.
nu kā lai netopu traumēts.
nav pat iespējas kaut kropli parunāt, ar cerību, ka kādreiz veiksies labāk.
un atkal viņa ries, tikko kā es iziešu no šīs istabas.
heaven help.
|
23:15 - DIVAS LIETAS
- kā tā var būt, ka es varu patikt
un nevis vienkārši patikt, bet patikt konkrētajai personai
- un kas ir ar to skaitli un dienām? ..kaut kam ir jābūt ar šiem intervāliem. kaut kam.
|
18:37 - well yeah
You had better Stop
|
11:01 - this road of the night is kind of scary, you know
esmu nestabila, bet savādāk nemāku. nemāku bez nedrošības.
nesaprast. eh.
nesaprast, ko cilvēks domā ar šo vai to, neredzēt, lai redzētu, kas notiek cilvēka prātā, un kā un ko viņš domā.. tāpēc man ir sajūta.. ka es krītu.... jo es nesaprotu, vai man glauda vaigu vai baksta, lai es kristu..
un kritienu man pieticis.
ak, mazo, mīļo, stulbo meitēn..
|
10:41 - it's never over
tik daudz kas no visa kā atgādina mr Jeff Buckley.
Scott Matthews vai kā viņu tur, kuru izdzirdēju Anetes dēļ, un tagad te skan Orson, dziesma Already Over un gribas kaut kur iekosties.. tas ir kaut kāds stils? Baklijs ir stils?
VIŅŠ IR MIRIS, VELLSPARĀVIS, un visi, kam ir kāds respekts, atstājiet viņam viņā balsi!
vai arī man izliekas. man jau vienmēr tikai izliekas..
|
Oktobris 6., 2006
23:20 - īsts
ok, ta nu vismaz atbilde uz vienu jautājumu
paldies manam Daimonam, kurš droši vien mani izprovocēja un tagad par to tagad varēšu nebrīnīties!
when will love be through with me....
JĀĀĀ, arī man beidzot ir imaginary friend!
tikai tas knapi ir imaginary :) neredzams, jā..
agrāk saucu par sargenģeli, Sokrata ietekmē - par Daimonu..
bet kas tas ir?
droši vien, ka mans
tas-tur-tēls
tēvs
pat ja ne īstais,
kāds, kas ir
father-figure
un paldies :)
milzu paldies!
|
23:15 - i cant decide whether you should live or die..
un cauri tam gaisīgumam, vienalga ir sajūta, ka es skrāpēju sevi ar karoti.. vienkārši skrāpēju. visādi.
nu.. nu neesmu es normāla. vai arī esmu gan. tikai man baigi gribās saprast, kad kas kā ir domāts.
tāpēc datorekrāns traucē.
tik daudz vienkāršāk visu nolasīt ir esot blakus, pat ne acīs skatīties vajag.
man liekas, ka es pati aplauzīšos
un nesagaidīšu rezultātu
bet sagaidīšu pretrezultātu
un būs vēl viens iemesls, ko paraudāt dienām un naktīm un arī diennaktīm
|
22:24 - men grow cold as girls grow old.. and we all lose our charms in the end
un ja nu beigās mani arī sāktu ienīst, rastos nepatika vai neizpratne, tad atliek tikai atcerēties, ka tāda bija man vēlēšanās, ļaut cilvēkam aplauzties
|
22:08
my hypersensitivity is killing me
|
19:10 - where did all the writings go ~
bitte, bitte bitte, sehr bitte?!
|
16:32 - lapkritis
jeb drīzāk - grāmatkritis
visas grāmatas sakrita gultā
jo plauktiņš novēlās!
SURPRISE!
ienācu istabā un domāju - zinu, ka mēdzu visu atstāt haosā, bet kāpēc tik ļoti, ka pat grāmatas no plaukta samestas gultā? ..
|
15:20 - the french are glad to die for love..
dirkheims
man ar viņu ir kaut kāds konekšns.. pat īsti nemāku pateikt, kas.. iespējams tajā, ka viņš it kā citus "noliek pie kaut kādas iedomātas vietas", nezinu.. it kā viņš arī viens pats spēlējas savā stūrī.. droši vien kaut kas tikpat nenozīmīgs un nedaudz pat nicināms, jā, bet lasīt un sajust šo līdzīgo domāšanas un jušanās manieri tāpat ir tīri jauki!
jā!
|
13:13 - gaišāk ģērbties vajag! pie actiņām!
BAIGI
vakardien man gribējās kaut ko dzirdēt par savām acīm un sodien, nākot no vilciena, dzirdēju ar :)
gaišas
arī tas ir komplikomplipliments :)
nu čillija rejekle tracina mani caur un caur..
brīžiem viņa man kaut ko stāsta, es dzirdu un redzu, ka viņa cenšas man kaut ko pateikt, bet ko?
čillij, es nesaprotu! es nesaprotu, ko tu saki!
|
Oktobris 5., 2006
21:41 - Nejauki, nejauki, SLIKTI SADARIJ'
Pateicu Nee maacibam, pateicu ne, kaut vareju sevi piespiest..
A cup of hot chocolate, pillow hugging in the dark, Big Fish before my [insert an adjective here] eyes..
They say that when you meet the love of your life, time stops.
And that's true.
(what they don't tell ya is that when time starts again, it moves extra fast until it catches up again)
oh, ..Edward Bloom, i love your life..
|
20:45 - something new someone blue
vaina bij dators un pietika atkāpties
un ir labi
pakoju drēbes
kā man patīk!
kā man patīk pārvākties :)
|
20:05 - i told her to back off, i knew i was gonna explode
un līdz asarām acīs iedomājos, ka šī laika paātrinātība
ka šī laika paātrinātā iztecēšana
ka šī paātrinātā laika izjūta
ir tāpēc,
ka mans laiks iztek
ka atkal
atkal
bāāāāc
atkal
atkal?
atkal mani vajās tās baisās bailes,
ka tūlīt
tūlīt
tūlīt
THE END
tas paies
ja neaprausies
un ja aprausies, tad jau man vairs nebūs par ko uztraukties!
tāpēc ka ieva bij klāt, kad toreiz man šīs bailes bij, gribas ar viņu dalīties
gribas padoma dzirdēt
bet es atceros, kāda viņā palika
kādas bija viņas bailes līdz ar manām
nabaga apkārtējie cilvēki
ievelciet elpas
un aizturiet
es pa to laiku ietriekšos sienā
datori man paliek pretīgi
jo datori ir bezjēdzīgi
šī dzīve šeit
ir bezjēdzīga
viss šeit notiekošais
bezjēdzīgs
ENOUGH TIME LOST!
|
19:57 - baby's got a problem
to par
bezdarbības izmisumu
sauc
to par nespēju
ietekmēt
visu pēc kārtas
sauc
divu bērnu māmiņa
un adoptēs kādu vēl
aiziet pagulēt kāda ārsta krēsla
tā
nu tā
|
19:29 - and i said to you...
be with me
..and then i woke up.
|
18:57 - dedicated to all those tryin' to stay afloat
un viss ir labi un ir cerība kaut kāda, zila zaļa vai varbūt tomēr balta, un viss ir ok. un ir cerība. mhm.
un tad kaut kas pajūk. un nav vairs cerības, vismaz ne uz vakaru, jo cerība taču ir tikai pagaidu stāvoklis, un ja nekas nekur nekust, tad vismaz viena vakara ietvaros es esmu zaudējusi to cerību un sašļukusi un iešļukusi kaut kur dziļi dziļi un gribas pasūdzēties..
nupat sāku skatīties BIG FISH, bet būtu jālasa Dirkheims, bet mācas virsū kaut kas nejauks.. tāpat es apjautu, ka nupat rakstīju Ģ. Steinas stilā...
hehe..
ah chirikolita.
Mūzika: outkast - ildewild blue
|
Oktobris 4., 2006
21:59 - She didnt know how lost she was until she found you ~
Nepamet taa sajuuta, ka viss man piederoshais nav iists un necik veertiigs,
manas tiesiibas ir tikai momenti kaada labveeliibas mirklos,
mana vieta cilveekos - ar sau darbiibu ieguuta, bet iisti nevienu neintereseejosha
to vien maaku kaa gausties?
Bet varbuut esmu savaadaaka kaa juus un juus patieshaam mani nesaprotat!
|
Oktobris 3., 2006
13:14 - on the subject of ethical life
kad ielasās,tad jau Hēgelis ir baigi foršais.. it sevišķi, kad izmet tādus teikumus kā sekojošais:
moral reflection can manufacture clashes of all sorts to suit its purpose and give itself a consciousness of being something special and having made sacrifices.
atgādina pirmo Epiktēta Diatribu, kur jau visa atkāpe bija jauka.. tjip viņš uzstāda kādu nelielu apgalvojumu un tad pats uzreiz pasaka "nē, tā nav", bet pēc vairākiem šādiem seko "man, what are you talking about?"
:D
mhm, ka es saku, tie vecie var būt varen forši!
bet vienalga, šodien starp Dabertu un Freibi laiku netērēšu braucot mājās un vakariņās, labāk tērēšu naudu kafijai un kādai sviestmaizei, bet sēdēšu bibliotēkā un tikšu galā ar Hēgeli.
|
11:35 - izgulēties, mjau!
mūžsen atkārtota lieta jeb novērojums - nav tik daudz būtiski CIK tu guli, bet kad mosties.. reiz bija laiks, kad celties astoņos man nozīmēja apsvērt, vai es neceļos jau debesīs..
nu, tā kā astoņos es ceļos lielākokārt, bez-modinātāja rītā es pamostos vienpadsmitos. un jūtos kā sapnī.
gulēju jau ar daudz, bet esmu gatava sagrābt hēgeli... neteikšu kur. aiz kā :)
pamodos tāpēc, kā kāds kaut kur kaut ko sita ar nelielām pauzēm pret kaut ko.. gluži kā Pupa dauzītu pret palodzi, ja durvis būtu ciet un atslēgas iekšā un visi guuuļ.. vai nu - vismaz visi līdz durvīm aiziet spējīgie guļ.. JEB - es. jā. bija tāds patīkams moments - vērt acis un brīnīties, kur esi, tā kā mājas, tā kā nē...
he doesnt look a thing like jesus.. but he talks like a gentleman..
[bet izskatās gan pēc jēzus, õ jā..]
kāpēc man paliek slikti uzreiz, kad jābīda lietas ar viņu?
..something's wrong.. but what?
|
Oktobris 2., 2006
23:49 - ak tu naivais
ok
es apsolīju piepildīt vēlēšanos
bet tagad ir problēma
forma ir izteikta
saturs ir manā ziņā
ja neskaita to, ka es vispār neuzskatu, ka es ko tādu spēju
bet
ES MĒĢINĀŠU
o jā
|
23:17 - klavierskaņas dievišķās
es zinu, ka neviens neklausās un tas visā visumā tā ir paredzēts, bet
klavieres
klavieres
es pat nezinu, kā lai to lietu nosauc!
KLAVIERES BAIGI BAIGI BAIGI!
it kā tie taustiņi sistu pa dvēseles stīgām..
tagad to man atgādināja Beks ("strange apparition" no jaunā "The Information"), lieliski neperfektas, perfekta sajūta, lielisks skanīgums, perfekts prieks no manas puses..
un todien.. todien, kad es sēdēju uz palodzes un nez ko visskumji apcerēju.. un es izdzirdēju klavieres
melodija bija ļoti skaista
tik skaista, ka vēl pēc tam ilgi skanēja manā galvā
un gribējās piezagties un palūkoties, kas tur ir..
un es būtu ieraudzījusi viņu, jā.
nu un kā lai es zinu, vai labāk bija neiet vai tomēr klausīt knapi pārvaramajai ķermeņa vēlmei tip-tap tip-tap redzēt skaņu autoru ~
|
|
|