|
|
|
Oktobris 2., 2006
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) scythe | 22:29 - lietus sapņu aicinājums
ārā līst! līst!
nāc, nāču nu, ejam ārā! dod man roku un nāc, ka es Tev saku!
uzticies, būs labi!
salīsim, izlīsim slapji tā, ka prieks! Tu tikai iedomājies, kas tā par sajūtu - sausajos matos iekrīt liela lāse un atrod savu ceļu līdz Tavai galvai - un tek, kā iezīmēdama jaunas lielas upes krastus uz Tava prāta.. un lāse aiz krekla - un jauna upe ir tapusi uz Tavas muguras.. Tu esi kā māte, kā māte zeme..
un tad es paņemšu Tavas slapjās rokas, re, nemaz ar nav tik aukstas; es viņas saņemšu un skriešus skriešu, Tev būs jāskrien līdzi, un turpat ap stūri pie lielā, lielā jasmīnkrūma es apstāšos.. nakts ielas gaismas spēlēs zaķīšus uz Taviem vaigiem un Tavās acīs un es tos ķeršu.. es nedrīkstu pieļaut, ka tie aiznes Tevi prom no manis.. tāpēc ar savām rokām caur Tavu smaidu es kļūšu daļa no Tevis un saistīšu Tevi skūpstā; tāds ir mans mūžības zīmogs..
bet pagaidām.. pagaidām klausies, kā lāses nelaimīgas sitas pret palodzi, nevis laimē spiedzot lecienā tuvojas Tavai dievišķai ādai.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |