nomods nav nekāds vārds
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Friday, February 15th, 2013
| Time |
Event |
| 10:19a |
Komēta nāk
Trešdien vilcienā pazaudēto mantību veiksmīgi esmu atguvusi, ko stacijas informācijas centrā apliecināju ar vārdiem 'Saņēmu personīgi, pretenziju nav'. Nudien, tā man lika rakstīt. Ir pozitīvi - pavisam mazliet, bet tomēr - ka kāds laipns [vai varbūt nelaipns un īgns] konduktors aiznes manu maišeli uz informācijas centru un ka es ļoti vienkārši un ātri varu atgūt pazaudēto mantu. Pamatā tas ir mazs prieciņš par to, ka cilvēks cilvēkam vilks nav tik vilcīgs, kā to mēdz mālēt.
Man ir mazliet žēl, ka mani dumpīgie pusaudža gadi neiekrita laikā, kad valdīja Nirvana vai, piemēram, kad Bon Jovi bija jauns un skaists. Dodiet man vēl un daudz to laiku, tikai bez grunge drānām, sarkanajiem kokvilnas krekliem un plēstajiem džinsiem, bet ar pilsētu parkiem un agras vasaras vakariem, ar kasetēm un vecāku ļaužu nosodošajiem skatieniem, ar iedomātu brīvību un pasauli kabatā. | | 11:44a |
Izlasīju to satori rakstu par kristiešiem. Mans vienīgais komentārs ir krietni attālāk saistīts ar domstarpībām un negācijām par konkrēto tēmu. Tur ļoti precīzi ir pateikts tas, ko es domāju par bērniem un vecākiem, tas, kas manī mūždien ir raisījis milzu bijību un pietāti pret [personīgo] bērnu ideju per se: "Vecāki maziem bērniem ir absolūta autoritāte, līdz zināmam vecumam viņi ir vienīgie, kas veido bērna priekšstatu par pasauli, vecāki nosaka to, ko bērns uzskata par patiesu un nepatiesu, pareizu un nepareizu – viņi ir tie, kas darina bērnu realitāti." Lūk, šis aspekts man šķiet esam vienkārši par daudz. Par daudz atbildības, par daudz pašpaļāvības, par daudz Methodus tycus. Mana vērtību sistēma, mani uzskati, putniņi un prusaciņi - kaut kādā noteiktā komplektācijā un adaptācijā tas tiktu nodots tālāk, samaisījies ar vēl kāda cita zvēriņiem. Nav taču pasaulē tā, ka ar bērnošanu nodarbojas tikai kristālskaidrie - un nav arī tā, ka būtu skaidrs, kuri tie ir un vai vispār tālāk būtu jānodod iedomātā skaidrā pareizība. Lab, bērns tālāk attīstās pats un sāk atšķirot sev derīgo no nevajadzīgā, bet tieši tas fundaments, ko ieliek vecāki, ir zināmā mērā biedējošs. |
|