nomods nav nekāds vārds

Manā ne pārāk garajā sarakstiņā, kur apkopotas lietas, ko derētu atvest no Vācijas, ir ieviesusies pozīcija, ko es nekādi nespēju atšifrēt - kopā ar 'Zitronen-Pfirsisch-Tee' un 'šķidrās ziepes no Pennymarkt' tur gozējas arī 'Wet Sand', un es tiešām neparko nevaru izdomāt, ko es ar to esmu domājusi. Lai cik draudzīgās attiecībās es būtu ar fāterlandi, diez vai es kaut kad biju taisījusies stiept mājās smiltis?
Vēl man visu laiku pie sevis gribas teikt "mīk, mīk, mīk" un tas, jāatzīst, ir biedējoši, jo nu, citējot cien. bozena, man bailīgi jājautā šādi: "Dakter, kas ar mani?"