Vilciensi Es vispār esmu par sabiedrisko transportu, par vilcieniem. Mašīna tomēr ēd par daudz degvielas, lai varētu domāt par ikdienas transportēšanos uz darbu ar pkw. Un es vienmēr esmu domājusi, ka vilcieni, lūk, vilcieni, tā ir manta. Bērnības romantika [jo es maz tiku vilcienos, Rīgā dzimu, Rīgā augu], vietas daudz, brauc pietiekoši ātri, var lasīt grāmatu, var gulēt, visu ko var.
Bet ja nu reiz ir jāpasodās par sab.transp. nedienām, jo pēdējā laikā, šķiet, daudzi sodās, tad es arī, ja, tad nu ir tā, ka vilcieni ir diezgan pieņemami. Protams, gadās kaut kādi sīkie, kas visu brauciena laiku zirgojas un klausās mūziku mobilajos, gadās arī ar visu iedzīvi apkrāvušies, nelāgi smaržojoši onkulīši, gadās urlas un piedzērušie, un trakas tantes labākajos gados, gadās satikt sen neredzētus paziņas, kas tagad pievērsušies kādai jaunai kustībai, piemēram, ūdens maģiskajam spēkam un tā popularizēšanai (bet Tu atnāc, ja, ceturtdien vakarā, būs interesanti, nu tik jauki Tevi atkal satikt!). Tomēr visā visumā atgadījumu ir salīdzinoši ļoti maz, ja ņem vērā braukšanas ilgumu/biežumu.
Vakar tieši bija
( atgadījums )