My life

Šodien prātoju par to, vai es tik tiešām esmu vienīgā sieviete, kurai sekss nav vajadzīgs?
Kaut kā citas lietas liekas svarīgākas, tuvākas un jaukākas. Kaut vai piemēram tas, ja tev vīrietis mīļi noglāsta matus, iedod vieglu, maigu bučiņu, un pasaka ko patiesi mīļu un jauku. Negribu seksu ne jau tāpēc, ka nemīlētu vīrieti, vai viņš man fiziski riebtos, nē, absolūti nekā tamlīdzīga, vienkārši negribas un viss! Un ko lai dara? Un kā, lai tu, nabaga sieviete, iestāsti savam vīrišķim, ka mīli viņu tāpat kā agrāk, ka viņš tev patīk tāpat kā agrāk un vispār, ka viss ir tāpat kā agrāk, tika tev vienkārši negribas seksu.