Ja iepriekš rakstīju par e-parakstu.
Tad nu varu paziņot, ka "No šodienas iedzīvotājiem pieejams elektroniskais paraksts".

Tam par godu arī mūsu firmā tika sarīkotas nelielas svinības, kur projekta vadītājs mazliet pastāstīja un nodemonstrēja to lietu darbībā. Interesanti, ka pirmie, kas ieviesuši reālu pielietojumu e-parakstam ir "Parex" banka.

Tāpat projekta vadītājs nedaudz nomierināja par tām laika zīmogošanas izmaksām - laika zīmogošana obligāta pēc likuma esot tikai sarakstei ar pašvaldības/valsts iestādēm. Citos gadījumos - e-pasta vēstulēm, tām pašām Parex pieteikumu formām u.c lietām laika žimogs nav obligāts, līdz ar to nav jāmaksā tie 0.35 Ls.

Lieki piebilst, ka ir prieks, ka projekts, kurā arī es piedalījos vairāk kā testētājs, ir veiksmīgi palaists tautās.

Septembrī paredzēts Latvijā ieviest elektronisko parakstu.
Visu šo parakstīšanās pasākumu vadīs Latvijas Pasts, kurš tad arī ražos e-paraksta kartītes un uzturēs visu infrastruktūru.

Tik tālu viss ir jauki. Bet ir viens “bet” - paraksta izmaksas, kuras nez kāpēc netiek minētas preses relīzēs saistītās ar e-parakstu:

"Ilgi gaidītais e-paraksts tantei Bauskā maksās Ls 24 gadā un vēl Ls 0,35 par laika zīmogu priekš katras pašvaldības sociālajam dienestam nosūtītās vēstules likumības"

Izdzirdot šādas cenas, parastais Latvijas iedzīvotājs noteikti pārdomās vai viņam tāds e-paraksts ir vajadzīgs. Tāda pat reakcija bija vienam no izstrādātājiem - tā jau būtu lietojis to lietu, bet nu pie tādiem tarifiem varbūt tikai dažām izmēģinājuma reizēm...

Savukārt, Latvijas Pastam biznesa plānu palīdzēs pildīt mūsu pašu valsts iestādes:

"Valsts apņēmusies pirkt 50 000 parakstus valsts pārvaldes darbiniekiem, tagad samaksās labu naudu Latvijas Pastam."