Zemgale
( ... )

Tie bērnu pieskatītāji visādi gadās.
Mums te tāda smilšu kaste ar daudz kopīgajām mantām, kā arī katrs vēl savas līdzi paņem.
Spēlējas arī visi ar visām, bet kad dodas prom, gan jāvaktē, jo, piemēram, šovakar viens ģeduška ar sīko brašā solī dodas prom ar divām mūsu mašīnītēm rokās(mūsu kautrīgie sīkie ziņo, bet pakaļ neskrien).
Gabaliņu no laukumiņa noķerts, saka nevis atvainojiet, piedodiet, bet gan "oņi že vaļaļisj".
Nē, nu, labi, ja vēl kopējās mantas, bet arī tās kaut kā neviens mājās nestiepj...

Novakare.
( ... )

Īslīces upe, daži mēneši starpā
( ... )

Zemgale.
Dzelteni rapša lauki, lietavu sekas, pali.
( ... )

Tā paša 1. maija Akmeņupītes brauciena blakus kadri.
Sākumā saullēkts kādā laukā starp Madlienu un Ķeipeni.
Tālāk ceļš uz Emmas dzirnavām, kur jādokumentē un jāpaskubina Ogres novads sakārtot pamesta trošu tilta ķeskas, kuras aptuveni piefiksētas laivu braucienā ar pūšļiem, kad ūdens līmenis bija krietni augstāks un tajā brīdī vienīgā doma bija pašiem nepalikt stieplēs vai neuzplēst nomas laivu.
Jāpiezīmē, ka Mazozolu pagasta pārvalde diezgan ātri atbildēja, ka šo sakārtos.
Vietējas nozīmes ceļi, brauciens uz Velna klēpi, kur, salīdzinājumā ar Akmeņupīti, tāda mazuma piegarša.
Lai līkums lielāks, izbraucu Cesvaines virzienā, atpakaļ caur Kārzdabu (apskatīt pamestu baznīcu, kura nu jau diemžēl galīgi izpostīta), piestājot pie Voļģu velnakmens, pa visai interesantu mazo granteņu maršrutu nonāku atpakaļ Ērgļos.

( ... )

Akmeņupīte

Uz īsto bildēšanas laiku netiku AZ blakņu dēļ, bija jāpārplāno, pa vidam izlaižot nebildējamo laiku.

Divi nepatīkami jaunumi:
- mežistrāde pietuvojusies Akmeņupītei, takas sākums nu ir izcirtumā, labi, ka pats akmeņu krāvums un nedaudz mežs ap to (ja pareizi lasu OZOLU) ir mikroliegumā;
- laikam jau covid dēļ palielinājusies cilvēku plūsma uz šo vietu (kā visos dabas objektos), iespējams arī lielākas reklāmas (delfi.lv tūrisma sadaļa...) nopelns, jo agrāk, ar visu netālo geocache slēpni + sezonāliem laivotājiem, nebija tik daudz apmeklētāju.

Jāpasmejas pašam par sevi, jo turpceļā no mežmalas aizgāju krietni pa kreisi, līdz atdūros upītē, un pēc tam, pa neērtām zvēru takām, izlīkumoju visus tās līkumus, lai tiktu līdz akmeņiem. Bet tas nav salīdzināms ar mūsu kolektīva pirmo bridienu, kad bija tikai švaks satelīta attēls un aptuvens galapunkts tajā.
Atpakaļceļā - no upītes labā krasta līdz mežmalai, pa taisnāko ceļu, tiku kādās 5-7 minūtēs.

( ... )

Miers 5.6 ha ietvaros.
Šogad īpaši aktivizējusies savvaļa, nu jau var uzskaitīt vismaz vienu zaķi, kādas 4-5 stirnas un, iespējams tranzītā, kādas divas lapsas.
Tam netieši palīdz nu jau oficiāli plantācijas statusu ieguvušais nepilnus 2 ha lielais priežu lauks.
Mūsu grāvī, šķiet, šobrīd bebru nav, toties gabaliņu tālāk, kaimiņa grāvī, apses iet uz urrā.
Ap māju ir daļēji "nekopts mežs", kurā ir daudz dzīvotņu kukaiņiem dažu tuvu simtgadīgu vēja nogāztu koku izskatā.
( ... )

Lielupes ledusblāķi (nepieklājīgi daudz).

Sākums Bauskā pie Mēmeles, beigas Jelgavā, pie dzelzceļa tilta.
Pa ceļam Ziedoņi, Staļģene, paliene pie Salgales kapiem, līkums pie Cīruļiem, Plāņi, līkums pie Cīzaru kapiem.

Ceļi vietām vēl sniegā un ledus putrā, šajā posmā pie Salgales kapiem pat sliktākā stāvoklī nekā 2018. gadā, kad otrs ceļa gals bija applūdis, vai 2013. gadā, kad ceļš netālu no Salgales kapiem beidzās šādi.
( ... )

Pa ceļam, Lielupes ledus iešanas un krāvumu medību blakuskadri.

Lielupes ledusblāķi (nepieklājīgi daudz) būs kādā speciālizlaidumā vēlāk.
( ... )