Pagājušā nedēļa pagāja Latgales pakalnos un ezermalās, īpašs paldies nord par viesmīlību.
Turpceļā pa ceļam sanāca apskatīt Līvānu Stikla fabrikas muzeju un Leļļu muzeju Preiļos.

Apmeklējām arī Krustaceļu Aglonā, kaut arī iesēdāmies diezgan lielā korķī, bet tik un tā liels paldies lielajam CP skaitam, kas nodrošināja kārtību. Protams, neizpalika arī bez kāda īpašāka "dzīvnieciņa", kam viss korķis bija jāapbrauc pa pretējo joslu, jo rindā stāvēt ir zem pašcieņas.

Nākamajā dienā turpat Aglonā airējāmies pa Ciriša ezeru, piknikojām Upursalā - forši un pavisam nedārgi. Savukārt, Dagdā konstatējām, ka interneti melo un pilsētiņā nav īsti, kur paēst, tāpēc bijām ļoti priecīgi iekost mazā piparbodītē, kur pārdevēja mikrovilnī uzsildīja picu, belašu!! un pīrādziņus, kā arī piedāvāja pagatavot 3in1 kafijas, ko tad arī notiesājām pie ārpusē ierīkotā galdiņa.
Tās pašas dienas vakarā, pa ceļam piedzīvojot auto bagāžnieka apskati no CP puses Ezerniekos (nezinu, cūku mēra vai kontrabandistu dēļ), apmeklējām augstāko koka skatu torni Latvijā, kurš uzsliets Lielajā Liepu kalnā, kur mani tā labi sabiedēja strauji atnākušais negaiss, jo 34m augstumā, krietni virs koku galotnēm, strauji atnākušais vējš nav nekāda joka lieta. Atceļā vēl forši skati pie Rāznas un gabaliņu aiz Pušas.

Rēzeknes apkārtnē iesaku apmeklēt keramiķa Staņislava Viļuma darbnīcu, kur iespējams iegādāties viņa un viņa sievas skaistos melnās keramikas darinājumus. Rēzeknes pievārtē ir vērts apmeklēt Ančupānu skatu torni, kas ierīkots pateicoties Latvijas valsts mežiem. Protams, vērts apskatīt arī pašu Rēzekni, sevišķi jau jaunos kultūras centrus "Zeimuļs" un "Gors". Šeit gan jābrīdina, ka posmā Viļāni - Rēzekne šobrīd darbojas 15 luksofori un posma šķērsošana var aizņemt krietnu laiku.
Vēlāk devāmies Ludzas virzienā, kur arī norit pilsētas sakopšanas darbi, bet pats centrs, kopš manas pēdējās vizītes, piedzīvojis patīkamas pārmaiņas.
No Ludzas devāmies meklēt LVM iekārtoto atpūtas vietu Pildas apkārtnē. Pirmajā jau bija apmetušies atpūtnieki, bet otrā gan mūs sagaidīja tukša, tikvien cik kāds zvēriņš bija parevidējis atkritumu urnu saturu, tāpēc ieteikumus - visus atkritumus labāk vest līdzi, lai zvēriņiem nav jārokās pa maisiņu kaudzēm un jāmeklē šķietamais kārums.

Pirmo reizi biju Lubānā, kura izskatījās ļoti sakopta un patīkama pilsētiņa, lai arī svētdienas dienā abas ēstuves bija slēgtas. Pa ceļam apmeklējām Gunāra Igauņa senlaiku mūzikas instrumentu darbnīcu, kā arī Teirumnieku purva taku, kur apskatījām ne tikai purvu, bet tikām pamieloties arī ar dzērvenēm, brūklenēm un zilenēm, kuras varēja ēst pilnām saujām.

Arhitektūra( ... )

Ainavas( ... )

Ludzas kaķīši!!!( ... )

Atj: Aizmirsu pieminēt Lūznavu, kur šobrīd atjauno nelielu skaistu muižiņu, kurai blakus atrodas plašs parks ar dīķiem un lielu koku sugu dažādību.