Šo rītu pavadījām Cēsu pusē.
Kaut ko gan bijām pārrēķinājušies par Ērgļu klintīm, bet galu galā jau kaut kas sanāca.
Pēc tam, zem galīgi pelēkām debesīm, apskatījām potenciālās vietas pie Ainavu kraujas, te sanāca labs kāpiens lejā - augšā uz Amatu. Tik pat pelēkas Ķūķu klintis, kur satikām spiningotāju, kurš bija cerējis pirms lieguma vēl ko noķert, bet nekā, jo nārstojošie laši esot visas līdakas iztramdījuši.
Gardas pusdienas Melturu krodziņā, no kurienes, pēc trim aliem (ne man, es šoreiz pie stūres) un produktīvām diskusijām, debesīm uzlabojoties, devāmies Zvārtes ieža virzienā. Pie paša ieža iepriekš spoži spīdējusī saule ņēma un kārtējo reizi noslēpās aiz nebeidzamiem mākoņiem.
Šeit gan gribās nedaudz palamāties - ja jau tiek iekasēta ieejas maksa, tad koka trepes un platformas varēja kārtīgi atjaunot, nevis iztikt tikai ar knapiem ielāpiem, veco konstrukciju daļas atstājot turpat blakus sapūšanai.
( ... )
P.S. Kurš te jautāja par saulainajām bildēm?! :)