| From: | prox |
Date: | 17. Februāris 2005 - 09:38 |
---|
| | | (Link) |
|
man ir tāpat. un nezinu, kas ir labāk - pieķerties un pēc tam pārdzīvot, vai izvairīties no šādas pieķeršanās un līdz ar to neizbaudīt attiecības pilnībā. parasti nez kāpēc izvēlos otro. laikam esmu bailīgs.
es tieši pašlaik nevaru izdomāt. a būs drošvien jāseko prāta vētrai un "jālec līdz galam, pat ja nezini, kur". vai kaut kā tā. ideja tāda, ka vienkārši gribās tēlaini izteikties, i ko darīt, ja pašai nesanāk?:)
| From: | prox |
Date: | 17. Februāris 2005 - 22:19 |
---|
| | | (Link) |
|
es laikam darīšu tāpat. ja nu kas - varēsim raudāt viens otram uz pleca un gausties, ka dzīve mūs nemīl.
dzīve ta mīl (cerams), bet nu, ja vajadzēs, mans plecs raudāšanai ir brīvs:)
| From: | prox |
Date: | 18. Februāris 2005 - 08:26 |
---|
| | | (Link) |
|
es aju ar ceru, ka dzīve mūs mīl, un ka tie īstie cilvēki arī. ;)
paldies par piedāvājumu. ceru, ka nenāksies izmantot. bet ja nu kas - turēšu pie vārda (pleca). :P
mhm. man arī ir liela cerība, ka šajā jautājumā ne tev, ne man nebūs jāmeklē raudamplecs;)
| From: | prox |
Date: | 18. Februāris 2005 - 14:13 |
---|
| | | (Link) |
|
:)))
/ bet ir labi, apzināties, ka nepieciešamības gadījumā tev viņš ir. ;) /