žurnālā pārsvarā rakstu tikai negatīvās emocijas. ir nedaudz agresivitāte, kas sāk izpausties arī dzīvē, bet tas nav ļaunums. iespējams tā tikai izskatās no malas, jo žurnālā es patiešām rakstu tās negatīvās lietas vai vismaz neitrālās - ne pozitīvās
nē. ļaunums tas nav noteikti. un raksti taču arī ko pozitīvu, citādi man radies ir ļoti vienpusīgs iespaids:)
kaut kad pasen pēc divu nedēļu nerakstīšanas es nomainīju žurnāla virsrakstu uz Daiļrade ... un es cenšos rakstīt tekstus, kuri nebūtu vienkāršs sauss faktu izklāsts jeb žurnālistiska reportāža par to, ko es šovakar/šodien esmu darījis utt. zināmā mērā žurnāls ir literārs darbs un es cenšos rakstīt ... literāri. es, protams, nezinu kā sanāk, taču cenšos ikvienā tekstā ielikt efektīvas emocijas (tīri tekstā), kas gandrīz vienmēr ir negatīvas - tāpēc tā sanāk. bet nu varu mēģināt arī pozitīvās emocijas, taču ... nezinu, vai to vajag. tad tie teksti būs ... savādāki
citādāki viņi, protams, būs. bet tev taču nav bail no eksperimentiem, ko?:)