šon gāju pa ielu - domāju par to ko Tu teiksi 4 stundas vēlāk - nu labi es nevarēju zināt, ko tu Teiksi - bet es tieši par to domāju - par taviem pēdējiem 4 vārdiem - "bet vispār bija vērts" - es negribu noniecināt Tavas izjūtas, taču doma, ko šon izdomāju ir šāda: pat lēts bojeviks uz liela ekrāna (ja pecietība nolūrēt līdz galam) rada neilgu sajūtu, ka bija vērts - šņabis arī.
arī ļoti precīza atziņa. bet tas ieguvums ir nedaudz arī lielāks, ir radusies nedaudz apjēga par visādiem nieciņiem, par simboliem nedaudz, biš par mākslas vēsturi. man lētie bojaviki vai arī tādas dumjas action filmas, ko noskatos, tomēr prieku nerada. TIK traki nav:)
Es jau negribēju teikt, ka tā grāmata būtu slikta, vnk cilvēks ir tāda jocīga mašina ar slikti pagatavotu izjūtu skalu - atšķirības starp "es esmu starā" un "es esmu superduper starā" nav nekādas - prakstiski gan atšķirība ir tomēr ne jau starp pzotīvajām izjūtām, bet sarp izraisītājiem,ko nodalīt negribās/grūti.
piekrītu. es jau tāpatās zinu, ka man gaume ir nedaudz jāparavē, biški jau tiek darīts lietas labā, bet vienalga:)
kāpēc? ja tas Tevi priecē tātad ir vēlams !
nujā. bet ir taču vēlme tiekties pēc kaut kā augstvērtīgāka. bišku dumji skan:)
bišku gan, jo tas ir vairāk sava tēla stutēšanai nevis sev.
es tā neteiktu. jo īstenībā nevienu īpaši nekrata, ko es lasu. tas man šobrīd ir svarīgi pašai. īpaši gribu izlasīt tās grāmatas, par kurām sajūsminās pasaule jau ilgu laiku. ja godīgi, tās, kuras ir sanācis izlasīt, bija to vērts