Nu tātad. ŠEIT ir labi, bet TUR bija tā
Nujā, ja kas es tur sabiju ar
bloodthirsty, kura domā, ka ir tikusi vaļā no žurnālatkarības, tāpēc tas informators būšu es :) (man nekas nav pretī, jo esmu takš baigā pļāpa pēc dabas)
Nu pasākums fantastisks. Domāju, ka par visu to norisi no TV var uzzināt labāk nekā no manis, jo es sabiju pārsvarā tikai Marco Polo olimpiskajā jāšanas centrā. Ja esi zirgu fans, no tās dailes un apjoma (ja tā var izteikties) var arī dikti nomulst. Sajūta patiesībā ir nedaudz utopiska - vsi pasaules labākie zirgi (nu arī jātnieki) vienkopus. Arī mans elks Rodrigo Pessoa (sudraba ieguvējs). Nujā, pastāstīt nevar. A var redzēt, ka es cenšos no visas sirds? :)
Olimpiskais stadions. Septiņdesmit tūkstoši cilvēku. Bet visi kā viens. Nu kaut kāda mistiska vienotības sajūta. Baigi. Skaisti, bet baigi.
Nu un sadzīvīte. Ļoti jauks namiņš, mums ar
bloodthirsty kopistiska gulta (nu piespiedu kārtā takš), bet visvairāk traucēja milzu temperatūra naktī /kādi grādi 25 jau sabija/ un tie f***ing suņi, kas naktī vislaik rēja. Nu un siltā ūdens ar nebija. Bet tie visi ir sīkumi salīdzinoši ar to briesmīgo sajūtu, ka ne sekundi neesi viena. Grūti, prasās pēc vientulības. Pazīstamas izjūtas?
Esmu atgriezusies brūna brūna, uzskatu, ka makan labi pavadīts laiks. Mums bij "persōnīgais" taksists Gregorijs, kuram mani sencīts gribēja izprecināt. Par laimi nekas nesanāca, lai arī viņam ir krutais bembis (teikts ar ironiju). Un tās izjūtas jau vispār nevar tā uz "papīra" uzlikt. Aaaa, ja gribās zināt kaut ko precīzāk, feel free to ask! Thank you for your attention:)