Sievietes vajag mīlēt, nevis saprast. - 3. Septembris 2005

01:14 - Jēgas lasīt tiešām nav

Šodien tāda laikam nopietnā diena, jo pavadīta ar tēti (esmu viņa šoferis, kad viņš dzer alu vai vīnu, vai ne tikai alu un vīnu) ne tikai mājās bet arī darbā. Laikam to nosacīti varēja saukt par darbu, jo pēc pusdienām mēs ar viņu aizbraucām uz (kā lai labāk paskaidro), nu, uz darbu. Bet darba laiks bij' beidzies, tādēļ pēc viena kaut kāda kontrakta parakstīšanas viņi tur nosēdās uz saviesīgu pasēdēšanu pie vīna glāzes. (Vīnu mēs nopirkām Alfā, kur bijām skatīties man zābakus. Kaut ko tādu, kā iešanu uz apavu veikalu bez galējas nepieciešamības, es no tēta nebiju gaidījusi, viņš varonīgi izturēja kādas piecas bodes līdz padevās un teica, ka naudu iedos, tik lai viņu nemoca) Tas, ko es gribēju pastāstīt, ir viena ļaunā-melnā-blondā anekdote.

Blondīne kādu rītu darbā ļoti gauži raud, visu rītu bimbo, te viņai kolēģe prasa:
- Inesīt, ko tu raudi?
- Man mamma nomira!
Pēc kādas stundas tā pati kolēģe redz, ka blondīne raud vēl gaužāk, ja tas maz iespējams, viņa atkal apjautājas par raudāšanas iemesliem, uz ko blondīne atbild:
- Man zvanīja māsa. Arī viņas mamma ir nomirusi!

Tad vēl es dabūju pastudēšanai vienu kredītlīgumu (maita Unibanka, baigā maita!) un dzirdēju tekstu, ka viņš (respektīvi, tēvs) nevēlas, lai kādam no viņa bērniem būtu dzīvoklī jādzīvo, ka visiem jānodrošina māja. Bet, mīļais tēti, es tagad, 20 gadu vecumā, netaisos mājā dzīvot. - Jā, dzīvoklis klusajā centrā ir līdzvērtīgs. - A mož Vecrīgā? Galīgi nesaprotu, ar ko es būtu ko tādu izpelnījusies. darkz uz šitādām domām uzvedināja.

Es jūtu, ka nav labi; nav tak labi, ka vakars par godu skolas gaitu uzsākšanai izvēršas tik patīkams tikai viena iemesla (lasi: cilvēka) dēļ. Nepaliek tā atkarība par lielu jau? Un, jā, piedodiet par to mūsu nozušanu "pastaigāties pa Vecrīgu" pusdivos! :))