Nē, nē, nē, tikai nevajag smieties, bet uzminiet gan, kur es iestājos? Mhm, manis nicinātajos vadībniekos RTU. Par vienīgo attaisnojumu kalpo tas, ka esmu budžetā (tas, patiesību sakot, arī ir vienīgais iemesls, kādēļ tur stājos). Bet uzskatu, ka tas ir tas, ko esmu nopelnījusi. Sūrs darbs, saldi augļi un tagad vēl sūrāks darbs turpinājumā.
Un, jā, atgriezos no Lietuvas, bijām ar tēvu biznesu kārtot. Man iekrita šofera un statista loma. Betjā, ziniet, divas stundas paklausoties pārrunas ar viņa jaunajiem darbiniekiem es no tās visas štelles sapratu daaaaaudz vairāk nekā pēc trīs gadiem skolā visus biznesus un mārketingus, un menedžmentus, un grāmatvedības mācoties. Mhm, vēl pēc tam, atceļā, diezgan nopietna saruna par lietām. Interesanta sajūta. Un interesanta blūzīte iegādāta, tagad būs katru dienu kādas 100 presītes jātaisa un jāatsakās no šokolādes, lai to valkātu, bet nekas pēc 3 nedēļām jau varēs. Tas tā sievišķīgi.
Bet vispār jūtos daudz vairāk no pasaules un sevis uzzinājusi.
PS Nekādi nesaprotu tos gājienus, ka viens cilvēks otru ieinteresē pēc, teiksim, pusgada. Manuprāt, ja simpātijas ir, tad viņas ir. Bet citādi viņu nav un nebūs. Laikam ātri atslābst man tā interese par otru, ja nav atbildes reakcijas. Un tad jau vairs neatjaunojas
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |