Sievietes vajag mīlēt, nevis saprast. - Par pieskāriena intimitāti.

Tieši šī iemesla dēļ man ir nepatīkami, ka man pieskaras. Nav runa par ikdienišķu kontaktu ejot pa ielu, stāvot sabiedriskajā transportā vai sarokojoties ar kolēģi. Man patiešām ir nepatīkami, ka man pieskaras un dažreiz dēļ tā mani nesaprot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man škiet ka visnepatīkamākais pieskāriens ir it kā garāmejot, no svešiniekas, kas izliekas - ka tas ir tā ikdienišķi, bet īstenībā tas ir ļoti apzināti un mērtiecīgi,,,
un tiek slēpts, zem tādas nejaushības maskas:
ak! tas jau tik tā,,, tur jau nav ko uzmest lūpu un pavirzīties tālāk prom,,,

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man vienreiz tramvajā šķita, ka vīrietis, kas man nostājās ļoooti cieši blakus tīksminājās par to, ka man no viņa piepīpēto drēbju smakas metās nelabi

(Reply to this) (Parent)

es, piemēram, uzskatu, ka foršs ir pieskāriens sasveicinoties (apskāviens parasti sanāk), bet man nepatīk, ja sarunājoties tas otrs cilvēks ļoti tiecas man pieskarties, tad man ir sajūta, ka mani nomāc :)

bet vēl trakoti man besī, kad manam draugam bužinās virsū mana labākā draudzene vai viņējā. es to vienkārši zinu, ka tas ir bez tālejošām sekām un 0 emocijām (to viņš man teica, cerams, ka nedirš vienā diršanā), bet man BESĪ. vai es neesmu riebīga? :)

(Reply to this) (Parent)