stāstiņš iz dzīves. par to, cik slimi var būt cilvēki
kā einšteins reiz teica - neizmērojamas (bezgalīgas, nebeidzamas) ir tikai divas lietas: visums un cilvēku stulbums.
manuprāt, cilvēku stulbums ir lielāks:/
ja pieņem, ka visums tomēr ir galīgs, tad cilvēku stulbums pavisam noteikti ir bezgalīgs
bet šajā konkrētajā gadījumā, manuprāt, var runāt arī par kaut kādām, nezinu, slimībām, perversijām vai kko tādu:/