Kļūdas.

Un plaisas ko tās rada.


Es sēžu abās šaha galdiņa pusēs un manā īpašumā ir gan melnie, gan baltie kauliņi un abos gadījumos ir ielikts šahs. It kā man, it kā tomēr ne man. Nezinu.

Laiks ir tas, kas nostāda visu savās vietās.

Citi cilvēki māca. Viens blonds brīnums man ir iemācījis, cik saikne starp cilvēkiem ir vārīga.

Ir lietas, ko izprot, tikai tad, kad esi pabijis abās pusēs. Pirms tam viedoklis ir strikti vienveidīgs un nelokāms. Reizēm tiešām, kamēr nenonāksi sētas otrā pusē - nesapratīsi.




Un šodien atkal secināju, cik ļoti man krīt uz nerviem iedomīgi, augstprātīgi un ar smalkos vārdos ietērptu pārākuma apziņu apsēsti cilvēki, kas patiesībā ir TIKAI cilvēki, kurus par nožēlojamiem mēsliem padara tikai un vienīgi viņu pašu izturēšanās - personība. Lai gan no otras puses, ko es te vāros savā sulā... Dzīvojiet laimīgi, ja būt par kretīniem sagādā prieku.
Un nemoralizējot - dzīvē viss nāk atpakaļ arī tās negācijas, ko sagādājiet citiem.





Bet par spīti visam dzīve ir skaista. :) Pat ļoti. Svarīgākais ir kārpīties uz priekšu un ticēt, ka vari. Nesanāks ar pirmo, sanāks ar divdesmito. Ir vērts ticēt un vēlēties, ja nu piepildās :)