Reizēm man šķiet, ka zinu labāk.

Lai gan šobrīd esmu vairāk pakļāvusies savam muļķīgajam iedomu/cerības/sapņa apvienojumam, kas jauc man galvu un brīžiem liek domāt emocionāli, nevis racionāli.

Es jau tagad zinu, ka šajos Ziemassvētkos kaut kā pietrūks.

Bet no otras puses tā arī ir labāk. Tā vienkārši ir jābūt (atzīstos, ka es tam neticu, bet tas ir racionālais variants, līdz ar to - bezierunu pakļaušanās manām smadzenēm).


Es iekšēji gribu padzīt dzīvi uz priekšu, bet tā tas nenotiek. Visam ir savs laiks un sava vieta.

Vēl viens neliels secinājums - lasīt kasīšanos starp man nepazīstamiem cilvēkiem ir daudz uzjautrinošaāk. :D

Un vēl es pēc ilgiem laikiem esmu saligojusies pēc Ziemasssvētkiem to kādreizējajā izpratnē.

Šogad man būs plānas piparkūkas, daudz saldu mandarīnu, karstvīns, kas silda citus iekšējos orgānus neskaitot sirdi, kupla eglīte un burvīga atmosfēra. Mierīga, klusa pasēdēšana pie svecīšu liesmiņām un smaidi, kopā ar laimīgu mieru, kas klusi iezogās sirdī.

Tie šogad būs mani Ziemassvētki.




***** ********, ******* ***********, **** ** *********. ** ****** *** *** ***** *********** ****** **** ******. **** *** ****** *** ** *************.

To let go isn't to forget, not to think about, or ignore.

Letting go isn't about winning or losing. It's not about pride and it's not about how you appear, and it's not obsessing or dwelling on the past.
To let go is to cherish the memories, but to overcome and move on.
To let go is to be thankful for the experiences that made you laugh, made you cry, and made you grow.
It's about all that you have, all that you had, and all that you will soon gain.Letting go is growing up.

To let go is to open a door, and to clear a path and set yourself free.