Reizēm man šķiet, ka zinu labāk.

Lai gan šobrīd esmu vairāk pakļāvusies savam muļķīgajam iedomu/cerības/sapņa apvienojumam, kas jauc man galvu un brīžiem liek domāt emocionāli, nevis racionāli.

Es jau tagad zinu, ka šajos Ziemassvētkos kaut kā pietrūks.

Bet no otras puses tā arī ir labāk. Tā vienkārši ir jābūt (atzīstos, ka es tam neticu, bet tas ir racionālais variants, līdz ar to - bezierunu pakļaušanās manām smadzenēm).


Es iekšēji gribu padzīt dzīvi uz priekšu, bet tā tas nenotiek. Visam ir savs laiks un sava vieta.