**** smagi sērīgi iecirtās tas, ka man ir jāizvelk līdz nākamajam rudenim ar to, kas ir un vasarā būtu jānopelna vēl tik pat cik šovasar (kas prasīja regulāru 13 un vairāk stundu darba dienu). Aprēķini visnotaļ bija nepareizi un te es sevi atkal varu oficiāli pasludināt par studentu - tātad nožēlojamu bomzīti, kas velk dzīvību, kāri nostaigā gar saldumu plauktiem, bet tad izlemj par labu tunča bundžiņai no kā kopā ar rīsiem sanāk divas maltītes.

Šīs ir mini ardievas visiem tiem labumiem, kurus pēdējā laikā sev atļāvu. Viens ķīniešu takeaway ir 4 vai 5 daļa mana nedēļas ēšanas budžeta. Cadbury šokolādes no Tesco ir vienkārši ņirgāšanās par ēdienu, jo, ja man tiešām gribās šokolādi tad 3 paundu vietā par divām, es par 35p varu nopirkt n-tās parastākās šokolādes LIDLā.
Rīt pēdējā nakts maiņa, kas nozīmē arī ardievas muffiniem, jo to našķi ikdienā man vienkārši nevajag, jo varu tikt pie mājās gatavotas paikas.

Vienīgais, ko domāju atstāt buržuju līmenī ir augļi. Banāni, pa reizei bumbieri, kāds mango uz atlaidi vai granātābols.

Lai gan savā ziņā labi, ka kļūdu aprēķinos atradu tagad, jo citādi beigās būtu smags iztrūkums.

Mans pēdējais buržujiskais pirkums ir sildītājs par 10 paundiem. Jā - ja man ir jāmaksā par trīs pārējo sildītājiem, tad es lieku mīksto un negrasos salt.


Un vēl viena ideja, kas šodien maisa galvu ir par vīriešiem un emocijām. Būtu vīrišķīgam ir neizrādīt emocijas?! Tiešām?!?! Jeb tas attiecas tikai uz pozitīvo kā prieks, pieķeršanās, sajūsma, aizrautība - jo tas viņus vienkārši padara cilvēcīgākus. Tādus dārgumus kā īgnums, nogurums, aizkaitinājums, neapmierinātība, vīriešu kārtas pārstāvji vis pie sevis neizvēlas paturēt.