Vienkārši aizgriezties un sākt runāt ar citu, ja tas nav paša sīcis, nebūt nav tas sliktākais, kas var notikt. Daudz sliktāk ir tad, ja svešs cilvēks sāk ar sīko sarunāties, bet ļoti dusmīgi — dzen prom. To no bērnības atmiņām zinu. Ja tevi ignorē — tas, protams, kremt, bet labāk tā, nekā uzbrēc, kas ir briesmīgi.

Saprātīgos daudzumos šāda ignorēšana pat nav tik nelāga. Tieši tāpēc, ka sīkais ir egoists un uzskata sevi par pasaules nabu. Viņš arī ir, bet tikai pats savas mazās pasaulītes, un, jo ātrāk iemācīsies, ka pilnīgi svešus viņš neinteresē vispār, jo labāk. Mazāk iekulsies nepatikšanās.