[Recent Entries][Archive][Friends][User Info]
| September 10th, 2006 | |
|---|---|
| 09:41 am [Link] |     Domraksts. Es domāju, ka esmu idiots, gudrītis, kovbojs vai arī spoks. Laikam jau kovbojs, kurš ar savu zirku jāj pa tuksnesi un apskata tuksnesi. Es domāju, ka dzīvoju akmens laikmetā, kur skrienu ar rungu apkārt un situ nost dinozaurus, arī par to, ka man ir milzīga bruņurupuču ferma, kurā ir visas bruņurupuču sugas. Tagad esmu nokļuvis uz citas planētas, kur lido lidojošie šķīvīši un apkārt ir citplanētieši, kuri mani neredz. Viņi ēd zvaigznes, viņi izskatās līdzīgi celmiem vai kā sadauzītas mašīnas, viņiem visiem galvā ir caurumi. Mājas arī šeit ir 18 km augstas. Pēkšņi viņi mani pamana un uzbrūk! Šobrīd es atrodos uz ielas un staigādamies bastoju skolu, jo neesmu izpildījis mājasdarbus. Kad saņemos un nokļūstu līdz skolai, tā ir aizslēgta. Cauri logam pamanu skolotāju, viņa ir dusmīga, viņa skatās uz mani! Es mūku, taču uz ceļa atverās lūka un es iekrītu garā trubā, kas mani iegrūž manā skolas solā. Vajadzēja rakstīt kontroldarbu, taču pēkšņi es pamostos gultā un esmu slims. Tagad es lasu grāmatu un pārdomāju visu par skolu un pārējo, tad nu es aizeju un spēlēju kompjūterspēles ("WARCRAFT II"), kad beidzu spēlēt, eju zīmēt. Beigās pienāk vakars un jāiet gulēt, tad es eju mazgāties, tad pienāk rīts un jāiet uz skolu. Nu es saģērbjos un eju uz skolu. Skola saucās Ziemeļvalstu ģimnāzija. Es, 4 klasē, 1997 gadā, Literatūras stundā, iedvesmojoties no I. Kalniņa dziesmas "Par lietām kuras tā arī nekad nepāriet." |
| Comments | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}