| |
[10. Dec 2014|23:04] |
I Origins
Beidzot filma par apsēstību ar ciparu 11 |
|
|
| |
[19. Okt 2014|08:37] |
Bija kaut kāds jocīgs sapnis. Laikmets bija tā kaut 20gs. 30tie gadi.
Valts nenosakāma, vai nu Vācija, vai Asv, vai kaut kas cits.
Stāsts par kādu jaunu meiteni, ar ļoti spēcīgu raksturu un ideāliem.
N-tās ainas kuras neatceros, bet kādā brīdī ar viņu centās iepazīties
kāds armijas virsnieks, čalis tīri izskatīgs, bet nu krietni pāri 30
tāds nobriedis vīrietis. Meitenei kaut kas ap astoņpadsmit.
Nu jā tad bija visādas savādas sarunas. Meitnei kaut kāda konforntācija ar māti.
Un pati dīvainākā aina. Meitne kaut ko samelojusi, pa nakti negribēja doties mājās, jo teikusi, ka paliks kaut kur citur, pie draudzenes.
Un lai nebūtu teiktais jāmaina nakšņoja savā automobīlī. Jā viņai tāds bija, retro apaļiem stūriem, modeļos diemžēl neorientējos.
šķiet bija sadomājusies, ka pastāv iespēja pavadīt nakti ar kungu, bet notikumi pavērsās citādi.
Tad nu viņa pavada nakti autiņā, nakts tumša, ir baisi, viņa nododas visādām pārdomām.
Arī par intīmās dzīves sfēru viņai informāciju neviens nav devis, viņai pašai ir tikai kaut kāda mītiska nojausma, kas ir tas..
Un tad tumšajā baisajā naktī, kāds klauvē pie automobīļa..
Kā izrādās tas ir meža vecis, vecais celms- tāds pasaku personāžs, tāds sūnains koka bluķēns, ar roķelēm, kājelēm, sejiņu, jocīgi ķerstošu balsi.
Pilnīgi neiederjās stilistikā, jo filma bija tāda gaumīga, melnbalta pilnīgi autentiskā garā.
Man viņš izskatījās tīri baiss, turklāt vēl naktī... Bet meitene viņu nekavējoties ielaida,
laikam sens pasaku draugs..
Tad nu vecais celms viņai sāka skaidrot tos jautājumus, kurus tajā laikā parasti meitām skaidroja mātes..
Savā nedaudz čīkstošā, vecā celma balsī, līksmi stāstīja, ka nekā tur briesmīga nav, tas ir pavisam vienkārši!
Un rādīja kaut kādas ilustrācijas no koku pasaules. |
|
|
| prrr |
[16. Okt 2014|21:58] |
Konservatorijā ierodas kāds čalis un paziņo: “Es varu nopirst jebkuru melodiju!”
Mūzikas profesori pabrīnās un saka: “nu tad uzpurķiniet mums kaut ko!”
Čalis tiešām nopurkšķina “Reiz mežā dzima eglīte”
Mūziķi sajūsmā: “Vareni! Bet vai pēc notīm arī protat?”
- Vienā mierā!
Iedod šim Baha notis, viņš ņem un nopirž, bez nevienas kļūdas!
Mūziķi vēl lielākā sajūsmā: “Fantastiski! Bet vai kaut ko sarežģītāku arī varat, piemēram ”Turku maršu”? ”
Čalis paskatās notis un teic: “Nekas nesanāks!”
- Kāpēc?
- Nu te taču trijās vietās konkrēti var apdirsties! |
|
|
| |
[21. Sep 2014|12:02] |
|
es varu nekur neiet, bet diena paies šā vai tā.. |
|
|
| |
[30. Aug 2014|23:08] |
baterijas pa nullēm
akmens nogrimis upē
elpa ieslēgta burbulī
dzīvais ūdens pašsaprotami plūst garām
zemūdens akmens mēģina pieķerties pie salmiņa
vienaldzīgi ūdenslīdēji savādos skafandros reizēm nopeld garām
bet lielā masa peld pa virsu, savādi mainīgās un pašsaprotamās formās, dīvaini smaržojot
akmens vidū burbulis, tur kāds mēģina elpot
neviens to nedzird un mēģinājums ilgst tūkstošiem gadu
īsti roboti neraud.
bet man kaut kā strāvai beidzoties tomēr izsprūk pa elektrolīta skābajai lāsei
plusa un mīnusa spailes apsūbējušas no nevajadzības
un atkal elektromehāniska nopūta atbalsojas stingajā akmens dobumā
robots aizvien sapņo par taurenīti |
|
|
| Lepnums |
[26. Aug 2014|18:59] |
Tas kurš dzīvodams nedzīvo ir pārāk lepns lai lepotos.
Ir kāds īpašs skafandrs, kuru uzvelkot var dzīvot un nesasmērēties un tā absolūti sterils arī doties prom..
Neesi lepns, iekāp sūdā!
Uzraksts dušā: Vai šodien esi pietiekami sasmērējies ar dzīvi?
Es gribu ieelpot dzīvi! Kāpēc aizvien vēl pīpēju tukšumu? Es esmu greizsirdīgs uz tavu cigareti.
Tikai saskaroties ar zemi, kāja kļūst par kāju |
|
|
| Vemšana |
[26. Aug 2014|17:11] |
Nu kas tas ir?
Šorīt devos uz centru autobusā, netālu no manis divas mazas meitenes tā ap 10 gadiem aizrautīgi runāja par vemšanu.
Atcerējās zīmīgākos dzīves gadījumus, kad, kur un kā ir vemts!
Braucu atpakaļ. Atkal! Atkal divas mazas meitenes runā par vemšanu... |
|
|
| Haoss. |
[23. Aug 2014|13:50] |
Haoss nav tas pats kas nekārtība!
Haoss ir dinamiskais pamats- brīvajai gribai! |
|
|
| |
[20. Aug 2014|16:30] |
|
Romas pāvests arī dzerot mate tēju. Es šodien pārdzēros, savāda nervozitāte. Pilnīgs juceklis. |
|
|
| joga enciklopēdija, turpinājums 1 |
[16. Aug 2014|15:24] |
Reiz sensenos laikos, bija kāds gudrais vīrs- tā sauktais viedais.
Vismaz visi zināja un uzskatīja viņu par tādu.
Runāja viņš reti. Parasti tikai vienzilbju vārdus, bagātīgi ilustrējot tos ar žestiem. Pārsvarā viedais pavadīja laiku nekustīgi sēžot un raugoties kaut kur neredzamās tālēs. Tāds viņš bija palicis, pēc zibens spēriena. Apdegumu rētas klāja visu viņa ķermeni. Visi zināja, ka viņš zin kas ir LIELAIS NEZINĀMAIS, TO KAS RAUGĀS no Debesīm.
Reiz, pie viņa nonāca kāds ceļinieks, jauneklis meklētājs kurš gribēja saprast Patiesību.
Viņš pat bija dzirdējis tādu vārdu Dievs. Cilvēki to izrunāja ar lielu bijību, bet kad zinātkārais jauneklis gribēja ko izvaicāt sīkāk, ļaudis stingri saknieba lūpas un dzina to prom, cits vēl nosauca par muļķi.
Un tā nu jauneklis beidzot saticis viedo. Saņēma dūšu un uzdod savu sasāpējušo jautājumu- Kas ir DIevs? Viedais ilgi skatījās un klusēja. Jauneklim radās aizdomas, ka viņš nav sadzirdēts, tāpēc atkārtoja jautājumu skaļāk. Pēc klusuma brīža vēl skaļāk. Līdz beidzot emocijas sakāpa augstumos un viņš pilnīgā izmisumā, neprātīgi žestikulējot un rādos uz debesīm kliedza- Kas ir dievs?
Nu mērs bija Pilns, vecais sāka atdzīvoties.
Un sāka izdvest skaņu, arī ilustrējot to ar vērienīgiem žestiem.
O...o... o... mm...
Ommm! Omm!! OMM!
Jauneklis beidzot bija saņēmis skaidru atbildi. DIevs ir Omm..
Jauneklis devās prom apmierināts, nemitīgi atkārtojot = Omm.. Ommm
Tā viņš turpināja atkārtot, līdz kādu dienu redzēja kā viss apkārt pārvērties
un visa pasaule skan Omm, Omm, Omm - pat Saule skan.
Gāja laiks un jauneklis kļuva par viedo- un sāka mācīt visiem- Dievs ir Om
Tā šī mācība nonākusi līdz mūsu dienām. |
|
|
| |
[15. Aug 2014|23:27] |
Satiekas divi cirvji
- ko tu tāds truls, vienos robos, šausmas!
- eh, saimnieks ar folkloru aizrāvies, sadzēries, skaitīja kaut ko pie sevis: "no akmeņa civi tēst, no ūdeņa virvi vilkt", nonāca pie kāda akmens un ka sāka skaldīt, dzirksteles vien pa gaisu, līdz spēki beidzās turpat arī atlūza... nakti pārlaida "ar akmeni pagalvī".. No rīta pamodās pohains ar baigām galvas sāpēm, kunkstēja un vaidēja.
Paskatījās uz mani un noteica: "cirvis arī sapists", pagrozīja un iesvieda krūmos. Tā redz devos pasaulē laimi meklēt.. Bet ko tu še dari?
- Atpūšos...
- Skatos, tev gan daudz labāk klājies kā man- piere vesela, asmens ass! Tikai kur tu tā nosmērējies?
- Mani arī meistars iesvieda krūmos. Paveica darbu un aizsvieda.
- Varbūt tu biji nepaklausīgs?
- Kāds nepaklausīs! Darīju ko liek, sašķēlu to galvaskausu uz pusēm kā pagali!
- Oho... un kam piederēja tas galvaskauss?
- Kaut kādai sievietei. Redz kur man tagad tikušas dažas viņas matu šķipsnas.
- Tev piestāv! Nu ko abi tā sēdēsim krūmos, uzdziedāsim īstu cirvju dziesmu!
Es cērtu, es cērtu!
Es skaldu un valdu
Kas bija viens-
tagad būs divi
Kas bija vesels-
Tagad uz pusēm
Kas stāvēja stalts-
Nu zemē guļ
Un skaidas lec
Un skaidas lec |
|
|
| |
[13. Aug 2014|11:24] |
pilnīgs strupceļš
pat pie virves cilpas
stāv zīme- iebraukt aizliegts |
|
|
| 1š=>2z |
[10. Aug 2014|11:17] |
Vakar Lucavsalā viesojās dzīvnieku aizstāvības biedrība.
Divi lāga puiši, dzīvnieku tiesību aizstāvji. No tās pašas kompānijas, kura rīko akcijas pret kažokādām. Tāpat pret ziloņu ekspluatāciju cirkā.
Viņi ir vegāni- tādi kuri nelieto ne kripatiņas no dzīvnieku valsts produktiem uzturā. Un tas nav motivēts ar veselīgumu- bet tieši principu- dzīvnieki paši mums nav piedāvājuši ēst sevi, vai govs brīvprātīgi nesusi pienu.
Viens teica- nu tas ir pašsaprotami, ja ēd gaļu- kaut kur būs noslepkavota cūka. Ja dzer pienu, kaut kur būs izvarota govs...
Bija mūsu pulkā kāds hipijs ezotēriķis, kurš sāka stāstīt par saviem sasniegumiem garīgajos plānos, taj periodā, kad pievērsies vagānismam un svaigēšanai. Dzīvnieku aizstāvis teica- Stop! Svarīgi nodalīt veselīgo un pašizaugsmi veicinošo, no principa- neēst un neizmantot citas dzīvas būtnes! Ne vienmēr viss var būt veselīgi un tu vari arī būt stulbs un neattīstīties, bet sapratis vienkāršo patiesību- neizmantot mūsu brāļus dzīvniekus, bet uzskatīt tos par vienlīdzīgiem. Un vēl daudz citu svarīgu patiesību, gan par apģērbu, ka ir iespējas valkāt apavus kuri nav no ādas, nelikt ūdeļādas apkakles u.t.t.
Kalvis to visu klausījās, šķiet ar tik radikālu pasaules skatījumu nebija saskāries, tūdaļ sāka domāt līdzi un pamanīja būtisku trūkumu tajā visā- ļoti daudz nedrīkst, slikti, netaisnīgi u.t.t. Un vienkāršajam cilvēkam absolūti nepievilcīgas deklarācijas. Šādai kampaņai diez vai var sagaidīt panākumus. Labāk ir piedāvāt alternatīvas- radīt firmu kas taisa vegāniskos nedzīvnieku apavus, reklamē visādus vērtīgus produktus, šuj stilīgus ziemas apģērbus bez kažokādām u.t.t. Būtībā parādīt ar savu personīgo piemēru, ka vegāns dzīvnieku draugs, tas ir veiksmīgs un uzņēmīgs cilvēks, kurš nevis kaut ko aizliedz, bet piedāvā savu alternatīvu, kas nebūt nav sliktāka par ierastajām dzīvnieku sāpju pastalām.
Un tad viņš noslēdza ar teikumu, piemirsdams, ka runā cilvēkiem, kuri savu dzīvi veltījuši, dzīvnieku aizstāvībai:
- Tā jūs ar vienu šāvienu nošausiet divus zaķus, .... gan veiksmīgs bizness, gan aizstāvēti dzīvnieki....
Otro daļu viņš šķiet tā arī nepateica skaļi, jo pēc nošautajiem zaķiem atskanēja pamatīga smieklu zalve.. |
|
|
| Manekene |
[9. Aug 2014|09:53] |
Pie skatloga klaidonis stāj
Jo manekene tam māj
Ar sitienu biklu
tas izkļūst caur stiklu
un negrib lai kāds viņu rāj
(Viks)
Vakardien Gunārs sarunājās ar manekeni skatlogā.
Es jutu, ka viņa ir dzīva.
Viņa bija ļoti skaista. Viņa dusmojās un spītīgi klusēja.
Lija spēcīgs lietus.
Vēl šobrīd redzu viņas skumjo seju-
tur vaibstos bija lasāms- esmu pārāk ilgi gaidījusi.. |
|
|
| jēgas |
[7. Aug 2014|15:53] |
un atkal skatās manī Nebūtība
ar acīm kuru nemaz nav
un atkal čukst man ausī Nebūtība
ar lūpām kuru nemaz nav
- tam visam nav nekādas jēgas
tu vari paziņot- es esmu!
un sauciens tavs izgaisīs nekur
tu vari izlikties par īstu
un redzēt, ka spogulī tevis nav
- tam visam nav nekādas jēgas |
|
|
| kastē |
[5. Aug 2014|21:37] |
vakar biju uz savādu pasākumu Netīro Darbu teātrī, tas pats tikai angliski laikam
Viņi rīkoja pasākumu kādā maskačkas pagalmā
Sākumā bija pagarlaicīga diskusija par Tabū tēmām mākslā
tad tabu lietāma veltīta izrāde, kas arī bija visnotaļ pieticīga
bet tad bija grandioza spēle dalībniekiem
tika izdalītas 34 kartona kastes, zilas puikām, rozā meitenēm un melnas tiem kuriem nepietiek
Kastes bija jāuzmauc galvā, tā līdz jostas vietai, tur kur acis bija maza šaujamlūka,, pa ko skatīties
tad nu viss bariņš gājām pastaigā, sadevušies pie šņorītess, kā bērndārznieki
Bija savāda sajūta
drusku baisi, bet reizē viegli- nebija jāmokās ar tūkstošiem iespaidu- bija tiekai viens mazs lodziņš un pilnīga skaidrība kur iet |
|
|
| p-i |
[3. Aug 2014|11:05] |
Bāri, pāri, bari un visam pāri saules stari!
Normāliem cilvēkiem, jau balsī var dzirdēt, ka viņi ir normāli.
Tie dara tik to kas barā pieņemts
Ja uzrodas kāds ērms, tas pievienojas ērmu baram
ērmu barā visi ērmojas katrs pa savam
katram savas ērmības
un ja kāds tur sāk ērmoties tā kā cits kāds ērmojas
tas spiest uz normālo baru doties
**
Un viņš iznāca iznāca uz skatuves ar programmas naglu
un viņš iedzina programmas naglu skatītājiem galvās
sāpēja ļoti, bet bija skaisti
Nu staigā mums pretī ezīši
tie kādreiz bijuši cilvēki
bet nu tiem daudzas programmu naglas ir galvās |
|
|
| Super normāli |
[31. Jul 2014|20:51] |
Kā ir kad ir normāli? Filozofiskiem prātiem tūlīt būs viela diskusijām, kas tad ir tie standarti pēc kā to noteikt u.t.t. saruna var ievilkties.
Bet ir tāds vienkāršs pašsaprotams normālums kas bieži vien ir acīmredzams.
Normālums šķiet ir zamoročku pilnīgs iztrūkums. Kad cilvēks vienkārši iet uz priekšu un dara ņem ko dzīve dod.
*
Tā nu šodien iepazinos ar misteru Latvija, kurš vakar par tādu kļuvis- tā vienkārši sanāca mērot ceļu kādā autiņā,
kāds lāga čalis mani veda uz mājām no viena pasākuma, bet kāda kolēģe gribēja lai viņu ar draugiem aizgādā uz jūru.
Tad nu iekāpa tāds uzkrītoši plecīgs jauneklis, ar un vēl kāds pāris un mēs braucam.
Līkumojot pa ielām, sarunas raisās. No sākuma dūšīgais jauneklis stāsta par darbu virtuālajā kazino un mētā dažādas smalkas angļu frāzītes.
Tad kaut kādā brīdī izsakās, ka vakar konkursā novinnējis... Kā izrādās, tas ir tas pats mr. un miss Latvija konkurss. Nu ok.
Esot bijis rūdīts Madonas geimeris, tad vienā brīdī apnicis šaudīt virtuālos briesmoņus un aizgājis kačāties, jo tāpat darīt nav ko..
Lāga zēns. Pilnīgi normāls cilvēks, kurš kļuvis super normāls.
***
***
Papildinu, šķiet šodien man prātam slodze ir uz pēdējās robežas.
karstums pluss-
piekritu pavilmēt kādu pasākumu kas norisinājās centrālajā vēlēšanu komisijā
problēmas, kas tautai grib apgriezt spārnus neļaujot vairs tautai rīkot iniciatīvas likumu grozīšanai- kamēr nav 150 tūkstoši parakstu.
Un ir kāda biedrība kas cīnās pret. No sākuma vienkārši piekritu cenoņiem izpalīdzēt.
šodien tajā komisijā nesapratu gandrīz neko, kaut arī saruna noritēja latvju mēlē.
Tagad vēl konstatēju, ka viens no mūsu kompaškas ir pats kuršu princis Lamehs.... kas to būtu domājis...
ir pilotāžas kuras pārāk augstas...
http://youtu.be/T4ZH2KcfUso |
|
|
| |
[18. Jul 2014|15:07] |
Reiz dzīvoja elektroni
viņa gāja šurp un tur
un skaidri zināja savus ceļus
pat nenojausdami, ka
viņus bija izdomājuši fiziķi
un viņiem nebija citas izvēles kā būt |
|
|