Spēcīgi, bet ja cilpai priekšā ķieģelis, tad tā varbūt ir rinda un gluži vienkārši pavaicāt vērts - kurš, lūdzu, pēdējais?
Viņš, skurstenī simt gadus nīcis un dūmus rijis, šamots baltais par nēģeri kļuvis nepieskaramu, nu ir gatavs atkal kļūt par izrakteni.
Un nezina, ka karāties tam lemts tikpat ilgi, cik gulēt akmenim, līdz vēja lietus ērgļi pa graudam vien izknābjot novāc smilšu ražu.

a.g.