| |
[26. Apr 2015|00:18] |
Kā būtu, ja vietniekvārdi kļūtu par personvārdiem un otrādi?
Ja mans vārds būtu Tu?
Un tavs vārds Es? |
|
|
| |
[25. Apr 2015|23:12] |
Visoriģinālākais ir tas kam nav nekādas jēgas.
Visbanālākais ir tas ko visi saprot.
* |
|
|
| |
[10. Apr 2015|09:13] |
Vai vērts izteikties saprotami?
Tā var panākt tikai to, ka sapratīs tie, kuri tāpat nevēlas iedziļināties.
Vai saprotamības dēļ jāupurē patiesā sajūta? Nē!
Nepārprotami noformulēta doma ir kā koka stumbrs, kuram visi zari apcirsti.
Tāpēc muldēsim draugi!
Lai zaļo murgu meži! |
|
|
| |
[3. Apr 2015|16:26] |
Nav nekā šausmīgāka, par dzīvi bez ilūzijām.
Vispār nav spēka dzīvot un absolūti neko negribas.
Nav vēlmes pat sūdzēties par depresiju.
Tomēr ir kaut kāda saudzība pret tiem,
kas ir ilūzijās. Viņu klātbūtnē, izdodas mobilizēties un iemiesot dažkārt tos tēlus,
kuri pateicoties viņu ilūzijām piederas dzīvei. Tomēr šādiem pasākumiem ir trūkums,
nonākot vienatnē lomkas ir pamatīgas. Bet abstinence nav pārāk ilga.
Jau pēc pāris dienām izzūd atmiņa par visu kas bijis, par visu kas kādam citam ir bijis svarīgi.
Pašam vairs nekas nav svarīgi. Paliek tukšums.
Un gandrīz klusums.
Dzirdami vienīgi kādi šļūcoši soļi. |
|
|
| tējkanna |
[26. Mar 2015|08:12] |
Если я предположу, что между Землёй и Марсом вокруг Солнца по эллиптической орбите летает фарфоровый чайник, никто не сможет опровергнуть моё утверждение, особенно если я предусмотрительно добавлю, что чайник настолько мал, что не виден даже мощнейшими телескопами. Но если бы я затем сказал, что коль моё утверждение не может быть опровергнуто, то недопустимо человеческому разуму в нём сомневаться, мои слова следовало бы с полным на то основанием счесть бессмыслицей. Тем не менее, если существование такого чайника утверждалось бы в древних книгах, каждое воскресенье заучиваемых как святая истина, и осаждалось бы в умах школьников, то сомнение в его существовании стало бы признаком эксцентричности и привлекло бы к усомнившемуся внимание психиатра в эпоху просвещения или же инквизитора в более ранние времена.
— Бертран Рассел |
|
|
| bulta |
[23. Mar 2015|00:31] |
ŠOdien atradu zemē nokritušu amora bultu.
Ak jā- mūsdienās amora bultas vairs nav ar asiem spiciem galiem.
Tās tagad ir ar tādiem apaļiem gumijas piesūcekņiem.
Izšauj un bulta pielīp pie stikla.
Kādu laiku turas, tad nokrīt.
Tāpēc mūsdienu mīlestības tik īsas.
Citādi vairs nekā- mūsdienu cilvēki dzīvo aiz stikla. |
|
|
| Vau, vau |
[16. Mar 2015|12:35] |
Šodien biju mazā pastaigā ap Imantu. Biju uz Krūzu pēc zaļajām kniedēm.
Soļoju atpakaļ pa citu ceļu. Pie kādas piecstāvenes, redzu kāda babuška staidzina kādu baltu sīku radību.
Būtībā jau saprotu, ka tas suns. Bet nu prātā tāds joks- pieiet un uzprasīt, vai tas ir suns, vai tas ir kaķis?
Domāju tā, uzjautrinos, bet nu tā vairāk jau esmu savā takā un saprotu- visdrīzāk nekādas sarunas nebūs, Īgnums Kūrums turpat kaut kur blakus.
Bet nu pienākot klāt, baltais ērms, tāds maziņš, mazāks par kaķi, ar lielām uz āru izvirzītām acīm, pats pricīgi sāk rauties uz manu pusi.
Tad nu pieeju klāt aprunājos. Krievu valodā protams. Babuškai kādi astoņdesmit, bet nu labā formā.
Viņa brīnijā, kā tad tā- mazais nemaz nerejot, parasti viņš ar svešajiem neesot nekādos draugos.
Šoreiz par brīnumu suns pats gribējis ar mani iepazīties. Arī man ar suņiem ir tikai uz jūs.
-"Beņa kā tu tā uz iepazīšanos raujies? Laikam saproti, ka šis ir labais onkulis..."
tā uzzinu, ka četrkājainās personas vārds ir Beņa..
uzzinu, ka viņu vecajai dāmai uzdāvinājusi meita, atsūtījusi no Anglijas, kur pati izgājusi pie vīra.
Nodomāju- redz kā - atsūtījusi māmiņai sunīti savā vietā, tā lai atkal ir par ko rūpēties. Citādi lūk, sorry dzīve sauc.
Meita aizskrējusi angļos, mātei sācies suņu laiks. |
|
|
| kolbasņiks |
[13. Mar 2015|18:49] |
Es arī šodien redzēju savādu, skatu, kas piederās tai ainai kuru tu par rūdītā vīra deju stāstīji.
Eju garām Vērmaņdārzam.
Dzirdu, kaut kur skan skaļa mūzika, tautā sauktais - Kolbasņiks.
Skatos, domāju kāda kafejnīca rauj vaļā...
bet nē... no vērmanīša nāk ārā divi vīri, lietotos strādnieku apģērbos.
VIens čalis tā uz 19, Otrs tāds pagariem sirmiem matiem no skata ap 60, bet tāds labā formā. Galvu viņam rotāja neveikli uzlikta konusveida vilnas cepurīte.
Jaunākajam, bija rokās milzīgs maģītis, vai kaut kas tāds ar diviem lieliem skaļruņiem. Viņi ritmā soļoja.
Tuc, tuc, džī, dži, ....
Tur viņos varēja vērot kaut ko pirmatnēju, mežonīgu un reizē ar šo lietišķo rīgu nesaistītu- atcrējos laikus kad pats vienā dārzniecības firmā šancēju, par melnzemes izlīzinātāju.
Sāku abus izsekot. Šie iegāja narvītī- nopirka smēķus. Tad atkal ārā, maģītu uz pilnu atkal gandrīz militārā solī pa Elizabetes, tad Barona ielu.
Tā vecais un jaunais puika- izzuda skatienam. |
|
|
| |
[4. Mar 2015|11:21] |
Vīzija.
Cilvēks pats savas lauskas vācot sagriež rokas...
ko mēs no tā varam secināt?
-Ka rokas tomēr ir mīkstas, jo trausls parasti saistīts arī ar cietības pakāpi.
Tātad sanāk viņš tomēr ir mīkstais.
Bet kas tad saplīsa- ja jau viņš ir mīksts?..
Nu pareizi! Protams! Tā ir viņa čaumala!
Tas ir cilvēks- ola! Mīkstais, kas slēpjas čaumalā!
Lieldienu kaujā, viņa ola sasitusies un lauskas visapkārt.
Viņš mēģina tās savākt un sagriežas.
Muķis. Nebūtu aizticis tās čaumalas viss būtu kārtībā. Nebūtu sagriezies.
Bet nē- šim jālasa kopā, tas ko pati daba jau nolēmusi pārstrādei.
Nu būtu jāsāk jauna dzīve, jaunā pasaulē,
bet nekā nevar iesākt, rokas sagrieztas, neko darīt nevar.
*
Nākotnes cilvēki atgriezīsies pie olu dēšanas. Esmu svēti pārliecināts! |
|
|
| |
[11. Feb 2015|08:54] |
Vakar filmēju bērnudārza bērnu nodarbību.
Tur sakarā ar vienu izglītības reformēšanas projektu.
Kāda ļoti īpaša skolotāja mācīja viņiem, kā no vara stieples uztaisīt kaut ko līdzīgu Nameja gredzenam.
Protams kombinācijā ar tautasdziesmām un kādām ļoti īpašām linu lellēm.
Pati taisīšana bija ar visu tehnoloģisko procesu, protams pie gāzes degļa un skābes gan mazie netika- šos procesus uztaisīja viņu vietā.
Bet nu tā man par brīnumu visi ar uzdevumu tika galā un puslīdz mirdzošs senlatviešu gredzentiņš rotāja katra pirkstu.
Varu derēt deviņdesmit procentu pieaugušo diez vai aizdomātos pašu spēkiem līdz kam tādadm, un arī taisot saskārtos ar gandrīz tām pašām grūtībām.
Bet nu jā- ne par to stāts.
Procesā pedagogs, spēlēja tādu kā spēli, kad lelles, tipa stāsta savus piedzīvojumus amatu apguvēs.
Un tad varēja redzēt savādu procesu- Pieaugušais cenšas runāt un spēlēties, tā lai bērni saprastu.
Nu runāja tā, kā lai piesaistītu viņu uzmanību- kvalitatīva, bet tomēr tipiska pieaugušā spēle- "Es un mazais"
Es redzēju- ka bērniem nav nekādu ilūziju, kurš ir kas. Redzēju, ka viņi skaidri redz, kāds sviests tiek laists.
Bet viņi pret jokainajiem pieagušajiem izturējās tā ļoti saudzīgi, centās piespēlēt cik var, lai netraumētu viņos to apziņu- "es taču zinu kā runāt ar bērniem"
Tā vēl noķerot savu jautrību un tīri labi iejūtoties savās "bērna" lomās.
jā šiem jauniešiem bija 6 gadi. |
|
|
| |
[8. Feb 2015|15:53] |
Ar dažiem cilvēkiem runājot es speciāli meklēju dažādas negācijas un visādas lietas kas man nepatīk.
Un īpaši cenšos uzsvaru likt uz to. Kļūstu par tēlu, kuram daudz kas besī. Tā mēģinot kļūt patiesāks priekš tā konkrētā personāža.
Nu nevarētu es viņam stāstīt par lidināšanos gaisa balona virs izdomātiem kalniem. |
|
|
| |
[30. Jan 2015|10:15] |
Vakar veiksmīgi pārdevu zoom hā-četri-en skaņu rakstītāju.
Pats biju ielicis sludinājumu, un jau par viņu aizmirsis.
Man piezvanīja kāds puisis, runāja krieviski, vienojāmies tikties.
Un tikai tad sāku domāt- nafig man viņš jāpārdod?
Savu motivāciju, kad biju ielicis sludinājumu vairs neatceros.
Šķiet biju safanojies par jauniem rakstīkļu modeļiem un gribēju veikt atjaunināšanu.
Bet nu vakar tas šķieta kaut kā muļķīgi, paskatījos netā- nu nemaz jau tik ļoti atšķirīgs jaunais h5 nav.
Bet nu norunāts ar to čali bija- noruna jātur.
Tā no rīta devos uz Origo- un prātoju nenopirks- labi, nopirks arī labi, bet nu padomā labi.
Satikāmies, iegājām dubultkafijā, tur bīja vēlk kāds pavisam jauns zeņķis kas viņam iztirgoja īpašu okulāru,
papildinājumu fotoaparātam- ziemassvētkos esot uzdāvināts, bet neesot vajadzīgs.
Tad nu nonācām līdz skaņu rīkam. Neslēpu nekādus defektus teicu visu kā ir, bet viņš vienalga bija ņēmājs.
Viņš pastāstīja- ka tas būšot ziedojums kādam kara lauka operatoram Doņeckā.
Šim drosminiekam no kāda īpašo filmētāju foruma, šķemba sašķēlusi visu aparatūru.
Tad nu foruma dalībnieki metās un ziedo viņam jaunai. Sūta jau reālu aparatūru, jo naudu nav vērts, tur veikalu, vairs nav.
Tā nu mans zūmeklis, ar ko te Latvijā ierakstītas tik daudz dažādas skaņas,
devās pēdējā kaujā... |
|
|
| ilustrātore |
[22. Jan 2015|08:59] |
Šonakt, pēc šova- "Kurš smiesies pēdējais?", nevarēju aizmigt, jautājums aizvien bija atklāts...
Tad nu kaut kā nonācu līdz vēlmei mazliet paplašināt zināšanas programmā, ar ko diezgan bieži strādāju.
Uzdūros šādai pamācībai. Tā itkā viens no daudzajiem tutoriāļiem, ar kuriem pilns.
Bet nē- šitajā bija kaut kas īpašs. Un nebūt ne, tajā kādas zināšanas tiek klāstītas, drīzā kā,
un kā iezīmējās aiz tā pati stāstītāja personība.
visvairāk mani paķēra, tā emocionālā piesātinātība, ar kādu kundze stāsta šīs programmas noslēpumus!
Liekas darbošanās ar šo programmu un kompīti ir viņai nemitīgs piedzīvojums brīnumu pasaulē!
Adobe Illustrator bija kļuvis par burvju rīku!
Balss liecināja, ka tā ir kundze jau krietni gados, tā teikt neietilpst tipisko datoriķu paaudzē,
bet tie padomi un izklāstījuma veids bija bija visnotaļ meistarīgi, gan no tehniskā, gan pedagoģiskā aspekta.
Turklāt man par brīnumu, mana visnotaļ aizvērtā angļu valodas čakra spēja uztvert gandrīz informāciju gandrīz pilnīgi.
http://youtu.be/tQ7HZpCqocE
sāku pētīt, kas tā ir par personu, kā jau pieredzējis interneta spiegs noskaidroju.
Ka viņa dzīvo Anglijā, spēlē teātri un ir jau krietni gados.
Te viņa spēlē kādā izrādē, šķiet ir burve, feja vai kaut kas tāds.
Un turklāt teātris saucas CATS!
http://youtu.be/ahzcwK1z9Ws?t=16m15s
te teātra biedru lapa, sestā no augšas
http://catsamdram.webs.com/cast-crew |
|
|
| |
[17. Jan 2015|11:10] |
|
šodien laikam ir pizģec |
|
|
| grāvjošana |
[10. Jan 2015|02:03] |
kanāls taču nav īsti latvisks vārds, tāds aizguvums. Īsteni latviski šķiet ir grāvis!
Tad nu lūk, šovakar, jeb vakarā kas bij pirms šīs nakts biju čenelinga sanāksmē
19gs. kontekstā to dēvētu par spiritisma seansu
bet nu mūsu gadsimtā ir citas tradīcijas, tad nu čenelingošana ir modē. Nav īpaši latviski.
Kanāls arī nav latvisks vārds. Tātad biju uz grāvjošanas vakaru!
Nudien nejutos vīlies. Jauneklis tā ap gadiem 20 tapa pārņemts no gara.
Gars bija kāda visnotaļ jautra būtne no Plānā Līmeņa.
Grāvjotājs sēdēja aizvērtām acīm, runāja savādā, skaļā balsī un jocīgi žetiklēja.
Vai, tas viss bija graujoši, gluži kā filmā. |
|
|
| |
[4. Jan 2015|11:42] |
|
Rīts. Pamodos. Varēju jau arī nemosties. |
|
|
| Talants |
[3. Jan 2015|23:21] |
Šim video ir 200 tūkstoši skatījumu
Nu ko jāteic, talantīgi.
Ne nejau dārga tehnika, bet meistarība, īpašs lietu redzējums visu nosaka.
http://youtu.be/sje433mVpqU |
|
|
| |
[2. Jan 2015|16:16] |
|
Vienkārši pretīga vienaldzība, pašsaprotamība un pašpietiekamība visapkārt. |
|
|
| vārdiņi |
[26. Dec 2014|17:58] |
Šķiet neesmu izaudzis no bērndārznieku vecuma, iespējams tādēļ, ka šajā iestādē neesmu tā īsti arī gājis.
Joks pa visam vienkāršs.
Ieraksta sejgrāmatas Facebook meklētājā pa kārtai visus zināmos sulīgos latviešu vārdiņus...
Un gandrīz garantēti, vispasaules tīklos atrodas kāds ar šādu personvārdu!
Pārzviedzos līdz vēdersāpēm. :D
Visādi atradumi.
Piemram mazais uzņēmums "Pimpis & Lampis"
https://www.facebook.com/pages/PimpisLampis/158999368148 |
|
|
| Deja |
[12. Dec 2014|10:11] |
Šorīta viens no pirmajiem skatiem.
Raugos pa logu, redzu jauns puisis daudzstāvu mājas pagalmā dejo! Varen pārdroši mūsu guļamrajonā!
Jā tādus savādu, bet reizē graciozu deju- rokas uz augšu, griežas, viena kāja nedaudz priekšā.
Iereibis cilvēks neko tādu nebūtu spējīgs. Domāju varbūt izrādās, varbūt kāda meitene viņu vēro no kāda deviņstāvenes loga? Tad viņš nāk tuvāk un dejo atkārto nu jau gandrīz zem mana loga.
Uzmanīgi pieeju tuvāk stiklam, tā lai nepamana un vēroju viņa seju- laikam taču būs sanarkojies?
Bet skatiens tāds ass un konkrēts, pilns mērķtiecības. Narkotikas.. atkrīt.
Bet tad pieleca- tajā dejā viņš tā ļoti interesanti visu laiku šļūcināja labo kāju pa zemi.
Sapratu- viņš bija kaut kur iekāpis.. |
|
|