šodien esmu baigais zaķis ar lakotiem nagiem.

un kad gribu rakstiit, tad galvaa peekshnji rodas tukshums. bet, kad vajag pakluseet, tad nemaz nemaaku

kad pieliecu galvu, ausī ir tāda dīvaina skaņa. bet man jau vispār ausis ir tāda jutīga ķermeņa vieta - uztver katru nieku.

beidzot ir skaidrs - uz Itāliju augusta beigās. Valodas mācīšanās ir apstājusies tā īsti nemaz nesākoties.

atliek tikai nedaudz, nedaudz pievērt acis un miegs mācas virsū kā negudrs. uzmācīgais tipiņš. visuzticamākais no visiem, kuri jebkad man ir uzmākušies.

esmu noskaņojumā, kad varētu parakāties pa miseni un mēģināt atrast kaut ko vērtīgu

Gadus 4 nebiju redzējusi tik skaistu ziemu. Laukos ir fantastiski skaisti. Sniegs vizuļo, saules apspīdēts, koki balti kā nokrāsoti.. Un dūmi no namu skursteņiem. Jau likās, ka tā vairs nav. Bet ir, ir!

"Meitene ar pērļu auskaru" ir labākā filma, ko pēdējā laikā esmu redzējusi.
Un labs vakars ar svecēm, "Skumju akmeņiem" un "Kino".

Esmu visādu jokaiņu pievilinātāja. Vakar man viens vīrietis pieturā sāka dziedāt dziesmu. No visas sirds. Par eglīti zaļo, kura dzimusi mežā. Romantika. Ne jau kuram katram tā gadās.

Un rīt es eju uz Leļļu teātri. Sniega karaliene. Esot iespaidīga..

Vakaros, kad tumsa pārklājas pāri pilsētai, cilvēki izskatās tādi kā drošāki - sparīgāki, aktīvāki. Nez, varbūt tikai tāds acu apmāns..

vemt gribas no kopētāja radītajiem putekļiem. smird kā pats nelabais (nu, es varu iedomāties, ka nelabais tā smird). vē..