Es atkal neatvados

savu nāvi
savu laimi
savu atgriešanos nedzird
savu pēdu pieskārienus pienenēm no paša rīta nedzird
savu matu raudāšanu, lietus laikā pieglaužoties kokam,
nedzird
savu acu samiegšanu, skatoties pret sauli logā, nedzird
savu bērnišķīgo prieku novecot par pāris stundām nedzird
savu lūpu sprēgāšanu aukstā pavasara vējā nedzird
savu krišanu no jumta, skatoties, kā lido zvaigznes, nedzird
savu pazudušo draugu smieklus rudens novakarā nedzird
savu pēkšņo aizmigšanu aukstu muguru pret sienu nedzird
savu atvadīšanos no bailēm tumšā istabā ar līķi nedzird
savu pieradumu neteikt visus nepateiktos vārdus nedzird
savu lodi, kura tālu, vēl joprojām ļoti tālu, nedzird
savu mīlestību pirmo, ierakstītu diktafonā
savu pirmo mīlestību
nedzird