klasiķe
Es tikko runāju ar pavasari
Viņš teicās bijis
Gaidījis un aizgājis pie tiem,
kas gaida.
Vai tad mēs negaidījām?
Mēs tikai nevarējām sagaidīt
Un gājām pretī,
Pa paradumam
Aizslēgdami durvis.
Lai nu ir kā visiem.
Un gājām putenī –
Ar apkaklēm, kas uzslietas,
Un plecs – uz priekšu.
Kā visi iet.
Un tā mēs ceļā izmainījāmies
Un pavasarim
Garām pagājām.
Kā visi paiet garām putenī –
Ar apkaklēm, kas uzslietas,
Un plecs – uz priekšu,
Pa paradumam
Aizslēgdami durvis.
Lai nu ir kā visiem.
Un pavasaris tagad tiks
Tik vien,
Cik visiem.