Es atkal neatvados

Es tikko runāju ar pavasari

 

Viņš teicās bijis

Gaidījis un aizgājis pie tiem,

kas gaida.

 

Vai tad mēs negaidījām?

 

Mēs tikai nevarējām sagaidīt

Un gājām pretī,

Pa paradumam

Aizslēgdami durvis.

 

Lai nu ir kā visiem.

 

Un gājām putenī –

Ar apkaklēm, kas uzslietas,

Un plecs – uz priekšu.

 

Kā visi iet.

 

Un tā mēs ceļā izmainījāmies

Un pavasarim

Garām pagājām.

 

Kā visi paiet garām putenī –

Ar apkaklēm, kas uzslietas,

Un plecs – uz priekšu,

Pa paradumam

Aizslēgdami durvis.

 

Lai nu ir kā visiem.

 

Un pavasaris tagad tiks

Tik vien,

Cik visiem.