saskarsme

Post a comment

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Uz mirkli iedomājos naksnīgu vecpilsētu, kurā sabiedriskais transports jau pārtraucis kustību. Ejot pāri tiltam, caur tuneli, caur parkiem, vien daži cilvēki. Roka žņaudz baloniņa sānus un prāts strādā baiļu režīmā.
Bet tad pienāk apjausma, ka būt tas, kam jābūt. Un ne jau no neveiklas satikšanās ar kādu, mainītos nakts rezultāts. Vispirms tas mainās galvā.
Viegli drebuļi un ļauju prātam ieslīdēt drošā azotē. Domāju par apskāviena siltumu. Paliek droši un mazliet siltāk.
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:
Powered by Sviesta Ciba