saskarsme

Uz mirkli iedomājos naksnīgu vecpilsētu, kurā sabiedriskais transports jau pārtraucis kustību. Ejot pāri tiltam, caur tuneli, caur parkiem, vien daži cilvēki. Roka žņaudz baloniņa sānus un prāts strādā baiļu režīmā.
Bet tad pienāk apjausma, ka būt tas, kam jābūt. Un ne jau no neveiklas satikšanās ar kādu, mainītos nakts rezultāts. Vispirms tas mainās galvā.
Viegli drebuļi un ļauju prātam ieslīdēt drošā azotē. Domāju par apskāviena siltumu. Paliek droši un mazliet siltāk.