saskarsme

Cita atmiņu dūmaka.

Izstādes atklāšana, daudz cilvēku, tumša telpa. Svešinieki visapkārt. Liela vēlēšanās patikt tiem, kuri ir svarīgākie un tuvākie. Lai arī apziņas skaidrība, ka es noteikti neesmu tā, kurai jāiepatīkās, jo tam nav nozīmes. Es esmu tikai acumirklis un tikai šodiena/vakars. Bet vēlme patikt, nesarūgtināt, neapkaunot... tā mazāka nekļūst, lai arī prāts strādā skaidri.


---
Cita satikšanās. Katrs no mums ir aizņemts ar kādu. Pārņem liela vientulības sajūta, jo zinu, ka viss tagad būs savādāk. Tajā pat laikā ir arī liels prieks, ka būs labi. Ja ne man ar kādu, tad otram ar kādu citu. Ir jābūt. Tas tiek klusībā novēlēts. Tas ir pelnīts, gaidīts un, es tam dodu savu domu svētību.
Šķiet, ka kaut kas ir izbeidzies. Kāds posms ir pagājis un palicis kā vēsture.

... bet tas ir tikai mirkļa iespaids. Pēc gadiem ir skaidrs, ka šī grāmata ir biezāka un jālasa to būs ilgāk. Nekas nebeidzas tik vienkārši.