saskarsme

Es pa laikam atceros dažādas nebūtiskas lietas, ko tik pat ātri cenšos izslaucīt no apziņas, lai tās nesarežģītu ikdienu.

***
Neatceros, kā pēc pasākuma nonācām dzīvoklī. Šķiet, ka bija kaut kāda čakarēšanās ar mājas ārdurvīm. Tad bija doma, kā neuzmodināt pārējos. Jutos pārāk nesvarīga/nederīga/neiederīga, lai varētu cerēt, ka kāds mani pieņemtu par īstenību. Gribējās uzvesties ļoti klusu.
...
No rīta, izejot no dzīvokļa bija pārsteigums - daudz sniega. Biju ģērbusies savai ikdienai neatbilstoši, gribēju atbilst kam citam, ne sev. Krāsojusies neatbilstoši sev... un viss ne pēc sevis. Bet sajūtas bija kā pašai. Bija auksti. Bija viegls drebulis, arī morāls. Un tad ļoti gribējās patikt. Izmisīgi gribējās.
Vēlāk bija tēja. Šķiet - zaļā tēja ar citronu. Un sarunas, stāsti no pagātnes. Mājas sajūta. Un drebuļi par nezināmo un nesaprotamo savā prātā.