bet vispar es jūtos amizanti. sēžu at tukšiem briļļu rāmīšiem un ausainu evil teddy jaciņu koši zaļā piepūšamā rinķī, melnas istabas vidū un spēlēju Lotr. kamēr visu māju rībina acdc. un virtuvē drudžaini top nami. reizi pa reizei uzpildu pilsoņiem tējas/kaffijas. pirmīt vārtījos pa gultu un skaitīju debesi zvaigznes domājot, par to ka vajag biežāk ko radošu radīt, savādāk jūtos ierobežota un atpalikusi no sevis. kā saka ne savā ādā, esmu zaķīt. tāpēc jau laikam šeit top, tās vārdu rindiņas, nez vai var tās nodēvēt par radošām vai kādām citādākām, bet tas līdz. novērst radošo paniku, kas šonakt/šorīt vai šodien, da velnz vien zin kāpēc ir iestājusies.un man pamazām sāk rādīties lietas, kas īstenība nav. kārtējie gļuki.