Dūdas darina no apaļiski nodīrātas, izģērētas ādas (jēra, teļa, kazlēna, cūkas, suņa, kaķa u.c.), kas izgriezta ar iekšpusi uz āru. Ādas gals tika aizsiets, vienas priekškājas galā iebāza gaisa pievadcauruli, otras - melodijas stabuli. Pakaļkāju galos tika ievietotas viena vai divas burdona caurules.
Dūdinieks tur dūdas padusē vai priekšā un pūš iekšā gaisu. Saspiestais gaiss ievibrē mēlīti un rodas dūcoša skaņa (nosaukums "dūkas" atvasināts no vārda "dūkt"). Ar elkoni mainot dūdu maisa saspiešanas stiprumu, maisā tiek uzturēts vienmērīgs spiediens, un, līdz ar to, skaņas augstums.
http://folklora.lv/muzikas/dudas/