Mūsu arhibīskaps ir cienījamā vecumā, acīmredzot, viņš nespēja tikt cauri par automašīnu rēkoņu sajūsmināto jauniešu pūlim, kas piepildīja ielu. Bet mēs pacietīsim, jo saprotam, cik jauniešiem svarīgs ir serotonīns.
Vēl es tikai vēlējos atvainoties par zvanu skaņu mūsu reliģiskās procesijas laikā. Zvanu skaņa nedaudz pārmāca mašīnu rūkoņu, ienesot disonansi. Taču taisnības labad ir jāpiemin, ka daļai pūļa skaņa iepatikās. Es ievēroju, ka daži pat sāka dejot.
Visā visumā, vēlējos visiem novēlēt vairāk prieka, miera un labestības, bet mūsu pilsētas mēru aicinu padomāt: varbūt tomēr ir vērts šādas sanākšanas kaut kur pārvietot?
Mēs jau labprāt pārvietotu katedrāli, bet tas nav iespējams. Tāda nu, lūk, tā problēma.
Ja nav iespējams pārvietot pasākumu, tad varbūt vismaz skatuvi ar skandām nākamreiz varētu novietot citā ielas pusē, nevis piecus metrus no ieejas katedrālē?
Citādi sanāk, ka mēs 25 gadus ieguldījām, lai mūsu baznīcu atjaunotu, bet mūzika ir tik skaļa, ka nevar zināt, kurā mirklī freskas sašķīdīs vai lustras uzgāzīsies vecmāmuļām uz galvas. Vispār, piedodiet mums par visu. Mēs sagādājam vienas vienīgas problēmas."
http://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/r
Tags: pasaules godība